„Līdzšinējais valdības izstrādātie noteikumi par zaļās enerģijas „atbalsta shēmu” ir nekavējoši jāmaina, bet Saeimai ir jāizstrādā jauns likumprojekts, kas paredzētu jebkādu kvotu atcelšanu zaļās enerģijas ražošanai. Līdz šim pieņemtie valdības lēmumi par zaļās enerģijas atbalstu kvotu ir liecinājuši par klaju neprofesionalitāti – ne tikai rada aizdomas par slēptiem koruptīviem mērķiem, šādu likumprojektu izvirzot, bet arī grauj Latvijas prestižu Eiropā, kur zaļās jeb atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalsts tiek noteikts pēc pilnīgi pretējiem principiem,” norāda Juris Ozoliņš, Eiropas Komisijas enerģētikas eksperts (politisko partiju apvienība Libertas.lv).
Līdzšinējais valdības izstrādātais zaļās enerģijas atbalsts paredz kvotu noteikšanu zaļās enerģijas ražošanai. Taču politisko partiju pārstāvniecība valdībā neļauj racionāli izmantot kvotu sistēmu „zaļās” enerģijas ražošanas atbalstu shēmā. Tā vietā jebkura zaļās enerģijas ražotājam tagad ir jāmeklē aizsegs kādā no valdošās koalīcijas partijām, lai gūtu nepieciešamās kvotas zaļās enerģijas ražošanai. Tas savukārt ir tiešs šķērslis mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšana (tātad pilnīgā pretrunā ar valdības skaļi deklarēto vēlmi „sildīt ekonomiku”). Turklāt, protams, ka ikviens šāds kroplīgs lēmums mazina banku sistēmas uzticēšanos valdības pieņemtajiem lēmumiem un tās sniegtajām garantijām, mazinot jebkura uzņēmējdarbības uzsācēja izredzes iegūt finanšu atbalstu darbības uzsākšanai valsts deklarētajās „prioritārajās” nozarēs. Skumjš paraugs inovāciju uzsākšanai ekonomiskā pagrimuma apstākļos.
Zaļās enerģijas atbalsta shēma ir jānostiprina likumā
Pareizākā izeja no absurdās situācijas ir kvotu atcelšana, jo biznesu nevar vainot un likt tam maksāt par politiķu nekaunību. Līdz šim vienīgais politiķu arguments par labu kvotu sistēmai ir bijis apgalvojums, ka cenas zaļajai enerģijai varētu būt pārlieku augstas. Taču izprotot zaļās enerģijas ražošanas nianses, ir skaidrs, ka, ja iepirkuma cenas no ražošanas iekārtām ir saprātīgas, tad nav gaidāma nekontrolējama zaļās enerģijas apjoma lavīna. Reāls bizness sākās ar pirmo tīklā nodoto kilovatstundu, līdz tam ir tikai izdevumi. Uzņēmējiem vēl būs jārēķinās ar papildus nepieciešamību investēt elektrisko tīklu attīstībā, jo klaji populistiskā retorika ap tīklu tarifu regulēšanu norāda uz neizpratni par zaļās enerģijas patiesajām izmaksām un korektām politiskā atbalsta formām
Lai kaut kādā mērā atjaunotu finanšu sistēmas uzticību Latvijas biznesa videi un galvenais – pašu uzņēmēju ticību iespējai izkļūt no politiskajām lamatām, atbalsta shēmas noteikšana ir jāpārnes uz Saeimu. Tas gan padarīs procesu garāku un kritiķi var iebilst, ka krīzes situācijā lēmumus jāpieņem strauju un drastiski, bet ja jau bijusi tik neprātīga rīcība ar katastrofiskām sekām, tad bez sadarbības ar opozīciju un sabiedrību nav iespējams iegūt vienošanos tik sociāli jūtīgā jautājumā. Likuma projekta izstrāde gan ir jāveic krīzes situācijai atbilstošā tempā.