“Man ir triju zvaigžņu ordenis,” teica Baiba Rozentāle un ieņēma veselības ministres krēslu, lai arī Valsts kontrole ir konstatējusi būtiskus parkāpumus prēmiju izmaksā viņas vadītajā institūcijā. Tad nu nolēmu papētīt, kas, kad un par ko saņēmuši Valsts augstākos apbalvojumus. Jāteic uzreiz, ka saraksts ir ļoti interesants un ka cilvēki, kuri ordeņus saņēmuši, ir daudz un dažādi.
Pavisam īsi dažas lietas par pašu ordeni, par ko tas tiek piešķirts. Mēs jau ikdienā aizmirstam, nezinam vai nedomājam.
Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924. gadā par godu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994. gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir Per aspera ad astra – caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā. Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas. Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.
Tad nu palūkosimies, kam piešķirti šie apbalvojumi, laikam jau par “izcilu, ilgstošu un panākumiem bagātu darbu Latvijas atjaunošanas periodā”.
Es vienkārši minēšu uzvārdus, bet,kas ar ko ir saistīts, minēšu atsevišķi, un tad jau katrs pats var izvēlēties, kurš ir kurš.
Pa šiem gadiem Triju Zvaigžņu ordeni saņēmuši Birkavs, Gerkens, Grūtups, Godmanis, Černajs, Kehris, Skrastiņš, Ārgalis, Lembergs, Rivža, Rubenis, Šadinovs, Krastiņš, Lagzdiņš, Straustiņš, Ķirsons, Meļņiks, Semevics, Vanags. Tā varētu turpināt un turpināt…
Kas viņi ir? “Kupi, prodaj” biznesmenis. Sevišķi smagos ekonomiskos noziegumos apsūdzētais. Premjers, reiz arī SWH viceprezidents. Neveiksmīga ministre. ”Prihvatizācijas” bīdītājs no aģentūras. Trīs dienu finanšu ministrs. Vel viens premjers. Radio darbinieks, kurš īsā laikā uzaudzēja 800 000 tūkstošu latu parādu un bija spiests aiziet. Ģenerālprokurors, kurš tā arī neredzēja, ka valsts tiek izzagta. Valsts kontrolieris, kurš darīja darbu, nevienu netraucēja mīļā miera labad. Partiju sponsors. Mācītājs, kurš pametis ideju par katoļu un luterāņu apvienošanos. Caurkritis mēra kandidāts. Biznesmenis, kurš savam mazbērnam neļauj satikt savu tēvu. Cilvēks, kura kabinetā veikta kratīšana kukuļdošanas lietā. Žesta “še jums visiem” no Saeimas loga autors. Ministrs, ilgstošs ekonomikas padomdevējs, kurš rādīja virzienu, kurā valstij jāiet. Advokāts, kuru palūdza Augstākās tiesas telpas bez iemesla vairs neapmeklēt, minēts šifrētās telefonsarunās. Zaļais pārstāvis, kurš vadīja ministrus, pēc tam tika apsūdzēts, bet parakstīja vienošanos ar prokuratūru. Mākslas tempļa direktors, kurš apsūdzēts digitalās TV afērā. Ir arī viens Viestura ordeņa 3. šķiras apbalvojumu saņēmušais Turlais – cilvēks, kurš citas orientacijas parstāvjus partijas kongresā publiski sauc par pidariem. Ir pirmās pakāpes Goda zīmi saņēmušais prokurors Šabanskis,minēts “ķēķa” sakarā.
Tā varētu turpināt un turpināt…
Kapēc es to visu rakstu? Tapēc, ka ordeņa devīze ir “caur ērkšķiem uz zvaigznēm”. Es nevaru nedomāt par valsti, kurp tā ir novesta un kurp tā iet. Es nevaru nedomāt par to, kas šos cilvēkus ir padarījis tādus, kādi viņi ir tagad, vai kam viņi ir kalpojuši, pazaudējot ideālus. Un skumji, ka daudziem no viņiem tā ir tikai nauda un vara.
Kuriem no politiķiem vai valsts ekonomiskos procesus vadošiem cilvekiem mēs dosim ordeni par padarīto pēdējos gados, gribas vaicāt. Esmu parliecināts – ja nebūtu ekonomiskā kraha, pie ordeņiem jau būtu tikuši arī tādi “dižgari” Šlesers, Kargins un Kalvītis.
Mums taču nav kauns, ka esam ordeni piešķīruši Uļjanai Semjonovai, Arturam Irbem, Džemmai Skulmei, Mārai Zālītei, Haraldam Mednim, Imantam Skrastiņam, Annai Žīgurei, Ojāram Kalniņam un daudziem, daudziem citiem. Tad kāpēc mums ar laiku ir tāds kauns, kad piešķiram apbalvojumu politiķiem vai varai tuvu stāvošiem cilvēkiem?
No 1995. gada aprīļa līdz 2008. gada 18. novembrim bez Goda zīmēm, Viestura ordeņa un Atzinības krusta pēc Valsts prezidenta kancelejas datiem ir piešķirti ap 1700 Triju Zvaigžņu ordeņi!
Es vēlos rosināt Valsts prezidentu un ordeņa kapitulu nākamībā vairs nedalīt tik daudz ordeņus ,vai arī darīt to ar lielāku laika distanci pret kandidāta padarīto, jo augstāk minētie piemēri liecina, ka ordeņus bieži vien ir saņēmuši tie, kas patiesībā valstij ir kaitējuši. Cilvēkiem ir apnicis visu laiku atrasties ērkšķos, gribas taču arī tās zvaigznes…