Mākslinieku sastopam, apbruņojušos ar āmuru un mērlenti, pilnā sparā iekārtojot izstādi. Uz brīdi pametis piecu lielformāta fotogrāfiju izvietošanu — tās tapušas kapoeiras dzimtenē Brazīlijā un arī Latvijā —, Karens ir ar mieru izstāstīt, kādēļ braucis uz Brazīliju un kādēļ pats aizrāvies ar kapoeiru.
Izrādās, pirmoreiz ar kapoeiru — aizraujošu, adrenalīna pilnu dienvidnieku deju — fotomākslinieks iepazinies, studējot maģistrartūrā Amerikā. "Tas notika pavisam nejauši: skatījos filmu par Brazīliju, un tur piecas minūtes tika rādīta arī šī deja, ko varētu saukt par dejas un cīņas apvienojumu." Taču Amerikā Karenam nav izdevies sastapt nevienu, kas šo deju izpildītu dzīvē. Atgriežoties Rīgā, Karens iepazinies ar Dāvidu Kotonu, kurš tiek dēvēts par Instrutor Barata — kapoeiras grupas Cordao de Ouro vadītāju —, un ar šo deju aizrāvies vēl vairāk. Tieši tad viņam radusies doma, ka šo deju varētu iemūžināt fotogrāfijās.
Deja kā cīņa
Karens ir pārliecināts: kapoeira — viņa izstādes galvenā "varone" — ir ļoti skaista deja. "Pats savulaik esmu nodarbojies gan ar vingrošanu, gan karatē, un arī kapoeirā ir daudz sportisku elementu. Es pat teiktu, ka šī deja ir cīņa mūzikas pavadībā. Dejas laikā dejotāji cīnās viens ar otru — tiesa, viens otram tikpat kā nepieskaroties; tā ir cīņa, kas maskēta ar deju." Fotomākslinieks smaidot izklāsta savu filozofiju — viņaprāt, ja ir kādi neatrisināti jautājumi, nav iemesla kauties; daudz saprātīgāk esot piecas minūtes padejot, un tad viss topot skaidrs. "Savās fotogrāfijās vienmēr esmu centies atainot dzīves enerģiju — jebkuru tās izpausmi. Arī kapoeira mani ar savu skaistumu un dinamiku aizrāva jau kopš pirmā brīža, tādēļ vēlējos to iemūžināt." Starp citu, arī Karens pats izmēģinājis šo deju un tagad neslēpj, ka tas bijis fiziski ārkārtīgi grūti un tajā pašā laikā — ļoti aizraujoši.
Izbaudīja arī jogu
Par Brazīliju, kur Karens veselu mēnesi dzīvojis un fotografējis kapoeiras izpildītājus, viņš teic — tā ir zeme, kam piemīt milzīga enerģētika, ko viņš pats dēvējot par modžo jeb dzīvības spēku. "To izbaudīju arī pats uz sevis, un, manuprāt, to jūt ikviens, kurš nonāk Brazīlijā," viņš pavisam vienkārši nosaka tonī, kas nepieļauj jautājumus vai iebildumus. Tiesa, kad sākās darbs pie kapoeiras iemūžināšanas, fotomākslinieks secinājis, ka tas nebūt nav tik vienkārši. "Daži fotomodeļi piekrita uzreiz, daži — nē. Lielai daļai no viņiem pret šo projektu bija ļoti nenopietna attieksme: sak, atbraucis te viens gringos (baltais cilvēks) fotografēt, bet mēs viņu neņemsim galvā... Pāris reižu bija pat tā, ka bija sarunāta fotosesija, uz kuru viņi neieradās. Acīmredzot bija aizmirsuši..." Nekādu citu traku piedzīvojumu, kas būtu saistīti ar kapoeiru, Karenam gan nav bijis. Toties viņam palaimējies citā jomā: saimnieks, pie kā fotomākslinieks Sanpaulu dzīvojis, bija jogas meistars. Līdz ar to fotomāksliniekam radās iespēja iemūžināt arī to, kā Brazīlijā cilvēki nodarbojas ar jogu. "Tā nu man radās divas izstādes: viena par kapoeiru, bet otra — par jogu, un šo izstādi varēs aplūkot Pomodoro," Karens palepojas. Viņš gan negribētu apgalvot, ka Arsenālā skatāmā izstāde būtu domāta kā eksotiskās dejas kapoeiras reklāma — tik klaji tas neesot. Tomēr viņu nepārsteigtu, ja pēc izstādes apmeklēšanas Latvijā palielinātos kapoeiras fanu pulciņš. Jo — ir sarūpēts pārsteigums: izstādes atklāšanā ar kapoeiras dejas paraugdemonstrējumiem
uzstāsies grupas Cordao de Ouro dejotāji.