Piemēram, intervijā laikrakstam „Dienas bizness” valsts kontroliere teikusi, „skanēs triviāli, bet ir nepieciešams jauns politisks spēks.” Tāpat viņa neredzot citu alternatīvu kā vienīgi veidot jaunu partiju, kurā apvienotos citādi domājoši cilvēki. „Tie var būt daži desmiti, taču ar to pietiktu, lai iekustinātu sabiedrību. Es to jūtu… vēstulēs, ko saņemu.” Savukārt, sestdien, Latvijas sieviešu konferencē „Sieviete ekonomikā, politikā, sabiedrībā - pakļaujot pārmaiņas", Inguna Sudraba atzinusi, ka politiķiem neesot stratēģiska redzējuma par valsts attīstību un perspektīvām.
Jautājumos par politiku un valsts attīstības stratēģiju, kā arī jauna politiska spēka nepieciešamību, Ingunas Sudrabas uzskati pilnībā sakrītot ar Kristīgi Demokrātiskās savienības (KDS) pašreizējām nostādnēm. Vismaz tiktāl, cik tie izskanējuši plašsaziņas līdzekļos. Viedokļi atšķiroties vienīgi tehniskā jautājumā par jaunas partijas veidošanu. „Esam nonākuši paradoksālā situācijā, kad ir daudzi sabiedrībā redzami cilvēki, kas gribētu un varētu iesaistīties politikā, bet cenšoties saglabāt it kā neatkarību, katrs no tiem mēģina izveidot savu partiju,” saka KDS Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Jānis Riņķis.
Viņš uzskata, ka tas nav pareizākais ceļš, kādā būtu iespējams nomainīt Latvijas politisko eliti, kas jau sen ir zaudējusi sabiedrības uzticību. „Mums nav jāveido katram sava jauna partija, bet gan jāmēģina vienoties un apvienoties. Tikai tā te varēs kaut ko izmainīt,” norāda Riņķis. Viņš ir pārliecināts, ka partija jau tuvākajā laikā spēs atgūt sabiedrības uzticību un kļūt par nopietnu politisku spēku. To apliecina arī Kristīgo Demokrātu savienības vadītāja Dr. Māra Viktorija Zilgalve: „Īpaši pēdējā laikā pie mums nāk arvien vairāk jaunu, ar iniciatīvu apdāvinātu cilvēku. Ja partijai pievienotos arī tāda mēroga speciālisti kā Inguna Sudraba, darbs noteikti ritētu daudz raitāk.”
Partijas priekšsēdētāja uzsver, ka kristīgi demokrātiskā kustība ir ļoti spēcīga gan Eiropā, gan pasaulē. Turklāt tā esot ļoti perspektīva sievietei politikā, nemaz nerunājot par iespējām starptautiskajā arēnā. „Lielisks piemērs ir Vācijas premjerministre un kristīgo demokrātu vadītāja Dr. Angela Merkele,” saka Māra Viktorija Zilgalve.