Vēl pērnā gada decembra sākumā Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis aicināja mūs "visiem kopā nest smagumu". Toreiz politiķu rīcība - nespēja atzīt savas kļūdas un valdības domu straujā maiņa jautājumos, kas saistīti ar ekonomiskās krīzes risināšanu, radīja bažas, ka krīzes risinātājiem nav nekādas saprašanas, kā tagad visu vērst par labu. Un šķiet, ka nekas īpašs nav mainījies.
Visvairāk punktu pagājušās nedēļas labāko ziņu topā ieguva ziņa par izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un ministrijas otrās personas Mareka Gruškeviča visnotaļ izteikti vienoto strādāšanu vienā komandā un pilnīgi noteikti valsts labā. Šajā gadījumā mūsu tautas nākotnes labā.
Viedokļu nesaskaņošana un to publiskā paušana acīmredzami liecina par to, ka ministrijas aparāta vadība patiesi vienoti strādā un risina problēmas, kuras ir saasinājusi (nevis radījusi) krīze. Ne mirkli nenododoties kādām mazsvarīgām blakus lietām.
Kaut arī ministres kundze bija patiesi sadusmota un valsts sekretāra kungu atcēla no darba Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izlīguma komisijas, beigu beigās vairāki mediji ziņoja, ka tomēr nosaukto 10 000 skolotāju liktenis it kā bijis izlemts jau martā.
Cerams, ka šodienas Ministru prezidenta Valda Dombrovska un par izglītību atbildīgās ministres tikšanās sniegs lielāku skaidrību.
Šī skaidrība gan vairs nebūs par šķērsli tam, ka lielākā daļa skolotāju pēc atbildīgās ministrijas ieteikuma atvaļinājumā dosies ar 1.jūliju. Tikai juridiski izglītoti skolu direktori, saprotot, ka šis ieteikums ietekmēs skolotāju naudas maciņus, atvaļinājuma rīkojumus uzrakstīja jau pirms mēneša. Domāju, ka tomēr lielākā daļa skolu vadības, baidoties no citām augstākās vadības sankcijām, savus skolotājus laidīs atpūtā ar ieteikto datumu, tā ietaupot knapos valsts kases līdzekļus.
Nu, jā, un neviens joprojām nezina par optimizācijas plāniem pašā ministrijā. Un droši vien labāk ir nezināt ministrijas aparātam un apkārt esošajai birokrātijai, kādas sliktas ziņas to sagaida. Labāk ir ievērot ministres kundzes ieteikumu, ka "nepatīkamās ziņas labāk ir nezināt".
Otra labākā ziņa aizvadītajā nedēļā ir saistīta ar Zemkopības ministra Jāņa Dūklava otrdienas uzstāšanos Latvijas radio rīta raidījumā Labrīt. Beidzot ir viens ministrs, kurš pilnīgi atklāti un patiesi pastāsta, ka viņa padotie nav nekādi "nedaudz jocīgāki" un arī tērēja valsts naudu "brīvi, jo tās bija pietiekoši un tā darīja visi". Tātad tērēja tur, kur to varēja arī netērēt. Nē, nevis varēja, bet gan nedrīkstēja tērēt. Bet viņi jau nav "jocīgāki". Taisnību jau pateica, bet, vai tik neveikla sapīšanās vienkāršā intervijā piedien krīzes laika ministram - glābējam, kam jāizved nozare jaunā kvalitātē?
Un pavisam jauka ziņa bija lasāma piektdienas ziņu lentēs. Partijas TB/LNNK pārstāvju patiesā rūpēšanās par tikai latviska ūdens patērēšanu pirmsvēlēšanu laikā patiešām ir atspoguļošanas un apspriešanas vērta medijos. Tas taču ir tik jauki, ka līdz ar vēlēšanu tuvošanos pieaug arī vēlēšanu kandidātu latviskums un patriotisms. Pieņemu, ka Rīgas Brīvostā viss ir tikai un vienīgi latvisks. Ne tikai minerālūdens.
Šīs un vēl daudzas citas ziņas nez kādēļ ved pie viena secinājuma - nekas nav mainījies. Šķiet, ka neviens joprojām nedomā par iespējām, ar kuru palīdzību varētu uzsākt augšupeju no krīzes radītās bedres. Tieši otrādi - dzīvojam pa vecam, joprojām naivi ticot, ka sliktākais mums ies garām, tā paildzinot kritienu lejā. Vai vismaz ir jāizvelk līdz vēlēšanām. Tad jau tālāk redzēs...
Tātad, tauta, pēdējais laiks sagatavot savas sviestmaizes! Katram pašam savas!