Manuprāt, - novērst Latvijas bankrotu. Ko tā iestāšanās nozīmētu katram no mums? Nevis samazinātas, bet neizmaksātas pensijas mūsu vecākiem un vecvecākiem. Neizmaksātas algas mūsu bērnu skolotājiem. Tas nozīmētu ne tikai atsevišķu slimnīcu slēgšanu, bet totālu medicīnas sabrukumu. Tā būtu Latvijas attapšanās totālā nabadzībā un atpalicībā, kļūstot par "banānu republiku" Eiropas nomalē.
Šī valdība mantojumā saņēma mīnu ar laika degli. Iztukšotu valsts kasi, milzīgu un dārgu birokrātisko aparātu, dramatisku un strauji augošu valsts parādu. Dažs labs cerēja, ka šis problēmu kamols uzsprāgs valdības rokās. Tomēr šobrīd ir izdevies novērst potenciālo katastrofu, kas Latvijai draudēja jau šā gada vasarā. Jā, tas prasīja smagus lēmumus, un mēs zinām, ka tie skāra daudzu ģimeņu labklājību. Taču šobrīd ir paveikts galvenais – valstij nedraud tūlītēja maksātnespēja. Katrs pats var pārdomāt, vai tas ir daudz, vai maz. Vai tā bija prioritāte, vai ne.
Atbildīga politika šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad. Pretējā gadījumā sekos lata devalvācija, milzīga un ilgtermiņa investoru neuzticība, ko pavadīs kredītu reitingu kārtējie samazinājumi, līdz ar to pilnībā iznīcinot uzņēmējdarbību. Bezdarbs un valdības pilnīga nespēja aizņemties naudu gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū būs ilgtermiņa realitāte. Un tad nepieciešamība ieviest nekustamā īpašuma nodokli un samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem mums visiem šķitīs neizmantota iespēja. Neizmantota iespēja, kas būtu ļāvusi Latvijai atgriezties pie izaugsmes jau tuvāko gadu laikā.
Vienīgi vēlos piebilst, ka nepamatoti ir uzskatīt, ka Eiropa mūs jebkurā gadījumā būtu izglābusi vai izglābs. Paši šo "putru" ievārījām, pašiem nāksies to izstrēbt.