Ko sabiedrībai prasīt no politiķiem?

Manuprāt, pat katram piektās klases skolniekam ir skaidrs, ka Latvijā visi politiķi ir blēži, zagļi un noēdušies parazīti, kas būtu ar koku no mūsu zemītes patriecami, un tad latviešu tauta dzīvotu uzreiz daudz laimīgāk. Es tad nu pēc amata piederības – no tās pašas saimes. Kā lai ar tik zemu uzticības reitingu kaut ko pasaka, lai nopietni domātais netiktu izsmiets, vai lai neiznāktu kā Kalvītim, ka no valdības, kas tautai jau tiktāl apriebusies, ka varbūt pat labi domāts, kaut novēlots, inflācijas apkarošanas plāns vien jau uzdzen inflāciju augšā vēl par vienu, otru procentu.Tomēr ziņkāre, kas no tā visa sanāks, ir ņēmusi virsroku, un, siltai svētdienas pēcpusdienas saulei uz datora monitora rotājoties, cenšos savas pārdomas ietērpt vārdos. Pirmais un galvenais jautājums – par ko rakstīt? Kas par jautājumu – par politiku, protams! Matemātikas jomā, šķiet, es vieglāk varētu dot derīgus padomus. Izglītības vadības jomā pēc pusotra gada „prakses” Izglītības un zinātnes ministrijā ceru, ka varētu arī, ja ne citiem mācīt, tad vismaz pats kaut ko izdarīt. Politikā laikam esmu vēl tikai māceklis. Kad Domburs pirmo reizi parādīja V un S līgumu, neticēju savām acīm, ka tādas lietas notiek. Nē, ne jau par pašas vienošanās faktu! Par tādām lietām jau labu laiku nebrīnos, un ne tas vien ir dzirdēts. Domāju, ka gandrīz katram privatizācijas vai līguma ar valsts vai pašvaldības iestādi gadījumam, kad amatpersonas ir bijušas īpaši „iejūtīgas” pret otru līgumslēdzēju pusi, var atrast kādu „skeletiņu skapī”. Tas, kas mani pārsteidza – vai tiešām cilvēkiem var būt tik maz prāta, ka tādas lietas raksta uz papīra un vēl parakstās? Vai tiešām pašpaļāvība un nesodāmības apziņa var tā absolutizēties? Saprotu, ka var gadīties kā Jūrmalgeitā, ka paņem un uzmet. Neviens nav pasargāts no nodevīgiem partneriem, pat valsts nozadzēji. Bet rakstīt uz papīra – tur tak ir jābūt pavisam trakam. Tā jau iznāk tīša uzprasīšanās uz cietumu. Tad jau drīz var nonākt līdz notariāli apstiprinātiem līgumiem, kuros noziedzīgas grupas vienosies, piemēram, par bankas aplaupīšanu – pienākumu sadali, ko katrs darīs, šaus sargu nost vai tikai pabaidīs un kā dalīs nozagto, kā arī soda sankcijām, ja kāds kādu „uzmetīs”.Brīnumaina zeme – mūsu Latvija!Partijai, kas nosauc par premjera kandidātu personu, par kuru visi zinām, ja nenotiks kāds nelāgs brīnums – sēdēs un ilgi sēdēs kā mīļais, reitings tikai ceļas, kad prokuratūra izvirza apsūdzību.Divām citām partijām, kas dūšīgi pārkāpa Priekšvēlēšanu aģitācijas un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, tā, ka iespējams, ja KNAB aprēķini sakritīs ar Providus prognozēm, vienai būs Valsts kasē jāatmaksā 1 miljonu, otrai – 600 tūkstošus latu, reitingi turas pietiekami stabili.Vēl vienai partijai, kam svēti vārdi nosaukumā, ik pa brīdim darbi tā vien griežas Maskavai tīkamā virzienā – te valdības koalīcija dārgāka par tēvu zemes robežām, te interfrontes puisis, kas balsoja pret Latvijas neatkarību, šķiet labu labais domes komitejas vadītājs. Izskatās, ka tautai tas vienalga.Visas tās ir mūsu valdības partijas!Varbūt mums ir tik blēdīgi un bezgodīgi politiķi tāpēc, ka mēs paši – mīļā latviešu tauta – no viņiem neprasām godīgumu?Iesim labāk, draugi, parakstīties par referenduma sarīkošanu! Vai jūs varat iedomāties, kā Kalvītis gavilēs, ja parakstu pietrūks?