Vispirms jāatceras, ka partiju konsolidācija var notikt, balstoties uz kopējām vērtībām, vienotu izpratni par valsts optimālo attīstības virzību un tālredzīgu rīcības programmu.
Tās kopējās vērtības, manuprāt, ir tiesiska valsts, demokrātisms, atklātība, caurskatāmība un tolerance. Kā arī brīvā tirgus ekonomika. Pēdējā jo īpaši svarīga ir kļuvusi šobrīd, kad krīzes apstākļos arvien skaļāki kļūst dažādi politiķi un eksperti, kas Latvijā vēlas redzēt valsts fundamentāli veidotu, regulētu ekonomiku. Taču tas ir īsākais ceļš uz nabadzību un korupciju.
Savukārt valsts ideoloģiskiem pamatiem ir jābūt nesatricināmiem: viena valsts valoda – latviešu valoda, vēlēšanu tiesības – tikai Latvijas pilsoņiem un atbalsts nacionālās identitātes saglabāšanai un attīstībai.
Tāpat arī nesatricināmai ir jābūt Latvijas dalībai NATO, Eiropas Savienībā un politiķu izpratnei, ka ASV ir Latvijas nacionālās drošības stratēģiskais sabiedrotais. Jāapzinās, ka valsts uzņemto starptautisko saistību izpildei nevar kļūt par tirgus vai debašu objektu.
Būtiskākais Latvijas tuvākās nākotnes drošības aspekts, pēc manām domām, būs energodrošība, tāpēc ir jādefinē skaidra politika atjaunojamo resursu un pašu atomenerģijas jautājumos.
Divu nākamo Saeimas sasaukumu svarīga darba sastāvdaļa, ņemot vērā pašreizējo situāciju ekonomikā, būs fiskālā politika. Ilgtermiņā mums ar likumu tā jānosaka anticikliska – ja ekonomika aug, tad valsts strādā ar budžeta pārpalikumu, bet, kad krīt – to stimulē no uzkrājuma. No 2010.-2014.gadam ir jārealizē stingra fiskāla disciplīna, panākot bezdeficīta budžetu un parādu atmaksāšanas uzsākšanu. Iespējami ātri jāievieš eiro – manuprāt, līdz 2014.gadam.
Uzņēmējdarbības atbalsta politika ir jāveido pārdomāti, nodrošinot stabilitāti. Par prioritātēm jānosaka zemi nodokļi darbaspēkam; vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme; maksimāli vienādi nodokļu nosacījumi visiem uzņēmējdarbības veidiem. Valsts regulējošās loma ir jāsamazina, atstājot tikai to, kas tieši ietekmē sabiedrības veselību un drošību. Par izglītības un zinātnes pamatuzdevumu jākļūst nacionālās konkurētspējas nodrošināšanai.
Runājot par patlaban aktuālāko, proti, veselības jautājumu - valsts loma ir nodrošināt tādu „sociālās drošības tīklu”, kas īslaicīgi kompensē ienākumu iztrūkumu, bet vienlaikus vedina atgriezties darba tirgū, veicinot iedzīvotāju iespējami ilgu palikšanu tajā. Veselības aizsardzības pamatmērķim ir jābūt veseliem iedzīvotājiem, nevis labai veselības aizsardzības sistēma.
Un beigu beigās - pārvaldei ir jābūt mazai, ātrai un profesionālai, kas ir brīva no korupcijas un cieši sadarbojas ar nevalstisko sektoru un īsteno caurskatāmu politiku.
Ja par šo ir iespējams vienoties, ja ir partijas, kas līdz ar Jauno laiku atbalsta šīs vērtības un ir vienisprātis par iepriekšminēto kā pamat pieturzīmēm valsts attīstībā, konsolidācija ir ne tikai iespējama – tā notiks.