Un sasniegt bedres dibenu vēl nenozīmē no tās izrāpties. Tāpēc, valdībai, ņemot vērā citu institūciju prognozes, pēc iespējas ātrāk jātiek skaidrībā par to ekonomiskās attīstības prognozi, kam jābūs šī un nākošā gada budžeta pamatā.
Budžeta prognozei jābūt pietiekoši reālai, lai uz tās pamata sagatavotais budžeta projekts būtu stingrs pamats ekonomiskā krituma apturēšanai.
Budžeta un valsts finanšu stabilitāte ir pirmais nosacījums, lai valstī atjaunotos pašmāju un ārvalstu investīciju aktivitāte, veidotos jaunas darba vietas. Tas arī noteiks ekonomikas krituma dziļumu un izaugsmes atgūšanas ātrumu.
Latvijā, kur valdība joprojām ik dienu patērē par 3,2 miljoniem vairāk nekā iekasē nodokļos, investoru uzticība ir tiešā veidā atkarīga no valdības spējas izpildīt starptautisko aizdevēju prasības, lai tiktu saņemtas nākošās aizdevuma daļas.
Citu iespēju šobrīd nav, jo valdībai turpinot aizņemties trūkstošos līdzekļus budžeta deficīta segšanai iekšējā banku tirgū, tā vēl vairāk izspiež privāto sektoru no kredītu tirgus, samazinot uzņēmējdarbības kreditēšanas iespējas.
Ja valdībai pašreiz nav papildus resursu ekonomikas sildīšanai, tai jānostabilizē savas finanses, radot potenciālajiem investoriem pārliecību, ka sadarbībā ar starptautiskajiem kreditoriem tā kontrolē situāciju.
Tikai tad, stabilizējoties Latvijas maksājumu bilancei, varam cerēt uz vietējo un ārvalstu investoru aktivitāti jaunu darba vietu radīšanā un banku gatavību to kreditēt.