Izskatās, ka mēs arī šodien labprāt piekopjam šo 13.gs. iesākto nodevu tradīciju, tikai, ja toreiz šī nodeva kalpoja baznīcas uzturēšanai, tad – šodien valsts ierēdņu "prēmēšanai". Un ierēdņi nesamazina nodevu, bet patur „dieva tiesas” līmenī.
To, ka Rīgā uzņēmējs nevar saņemt pašvaldības pasūtījumus bez 10% kukuļa samaksas ierēdņiem, kuri pieņem saistošus lēmumus, biju jau sen dzirdējis. To droši vien ir dzirdējuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, īpaši jau uzņēmēji. Var jau būt, ka ir daži pozitīvi izņēmumi, taču, šķiet, visi to jau kukuļus pieņēmuši kā nolemtību. „Iekarotāji” prasa, mēs maksājam.
Kāds man var oponēt – kas par muļķībām, tā nav taisnība, kur ir pierādījumi?! Protams, uzņēmēji, kuri arī turpmāk vēlas saņemt pasūtījumus, nevēlēsies publiski par to runāt. Turklāt, dažus blēžus no Rīgas attīstības departamenta taču nesen pieķēra, publiski kaunināja, iespējams, pat sodīs. Diemžēl vēl joprojām arī pie jaunās Rīgas valdības dzirdu no uzņēmējiem, ka bez „desmitās tiesas” nekas nenotiek. Līdzīgas shēmas darbojas arī citās Latvijas pilsētās.
Kad Saldū pirms dažiem gadiem nodeva jauno Maxima 2X veikalu, tad uzņēmuma vadība izteica prieku, ka Saldū šādas shēmas netiek uzspiestas. Var jau būt, ka tie uzņēmēji, ar kuriem man bijis kā pilsētas mēram savulaik bija tas gods runāt, sniedza „viltus liecības”, taču es neredzu iemeslu, kāpēc viņiem vajadzētu teikt nepatiesību.
Tomēr, ja runas par „desmito tiesu” ir taisnība, tad parēķiniet cik ir 10% no Dienvidu tilta izmaksām, dažādiem slimnīcu pārbūves projektiem utt. Ja šī „desmitā tiesa” aizietu mūsu valsts budžetam, tad turpmāk nebūtu jālauza galvas par to, kā vēlreiz atņemt naudiņu tiem, kuriet tās ir vismazāk.
Ja nav mūsu spēkos pārtraukt šo „dieva tiesas” iekasēšanu, tad varbūt vismaz vajadzētu pāriet uz „kunga tiesu”? Visu laiku gan domāju, ka dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī, nevis pēc „iekarotāju” likumiem.