«Kur ir Vienotība?» (A.Ozoliņa jautājums un V.Krastiņa atbilde)

Arī es esmu klaji izrādījis savu nepacietību par ilgo vilcināšanos ar Vienotības ekonomiskās un sociālās programmas publicēšanu, ļaujot citiem pretendentiem uz ļaužu prātiem plaši izspēlēt savus ekonomiskos piedāvājumus. Pat vairāk, brīžam esmu šaubījies, vai padomā maz ir kas vairāk, kā nemitīgā griešana un sašaurināšana, kura, ja to nesavieno ar citiem vienlaikus veiktiem pasākumiem, ved ekonomiskā bezdibenī un nogrūž nabadzībā daudzus jo daudzus.. Tagad programma ir visiem redzama, tā ir pozitīva, parāda mērķus, kuri ir sasniedzami, izskaitļoti, tātad pamatoti realitātē.

Pirmais, galvenais un acīmredzamais mērķis - Darbs visiem. Četros gados paredzēts jaunu darba vietu radīšanā ieguldīt trīs miljardus latu, sasniedzot 1,1 miljonu darba vietu Latvijā. Skaitļi ir reāli. Tālāk - Taisnīga sabiedrība. Runa ir par nodokļu nastas taisnīgāku sadali, nastas noņemšanu no tiem, kuri dzīvo no savas darba algas. Godīga konkurence – par ēnu ekonomikas izskaušanu, monopolu ierobežošanu, lai samazinātu cenas patērētājiem. Nacionāla valsts kā „vitāla latviešu valodas un kultūras telpa”.

Jau šis programmas punktu izklāsts (ir virkne citu, ne mazāk svarīgu) apliecina, ka Vienotībai ir savs skaidrs piedāvājums, kurš sakņojas šodienas un rītdienas konkrētās vajadzībās. Tas tad ir tas precīzais, tieši ar Vienotību identificējamais piedāvājums, ko savā komentārā pamatoti prasa A.Ozoliņš.

Vēl viena – pēc A. Ozoliņa domām – Vienotības problēma ir līdera trūkums: „Valdis Dombrovskis ir valdības, nevis apvienības līderis, un bauda sabiedrības uzticēšanos kā premjerministrs, nevis kā Vienotības pārstāvis.” Tam grūti piekrist. Vienotībai ir trīs līderi (trīs partiju apvienība!), un ja tie izvēlējušies Dombrovski kā kopēji veidotās programmas realizētāju, šis cilvēks kļūst par Vienotības praktiskās darbības līderi un simbolu. Vēl vairāk – Latvijas reālajos apstākļos, ņemot vērā vēlētāju noskaņojumu un vēlēšanu iespējamo iznākumu, patiesībā ir tikai divi iespējamie premjera kandidāti Dombrovskis un Urbanovičs (pārējiem pretendentiem neizdosies savākt pietiekamu balsu skaitu). Ja runa par līderiem, tad te viņi ir, abi divi, un vēlētājiem jāizšķiras, kuru tie grib redzēt kā valdības vadītāju.

Nedomāju arī, ka pamatoti būtu A.Ozoliņa pārmetumi abiem, kā viņš izsakās, „apvienības redzamākiem ekonomiskiem prātiem” par viņu turēšanos pie Keinsa skolas ekonomiskās domāšanas, kura nav vienāda ar Dombrovska būvētā ekonomiskā viensliežu dzelzceļa projektu. Vienotība nav ļeņiņiska tipa partija (tādu mums te netrūkst) ar dogmatisku pieeju pamatjautājumiem, tās spēks ir diskusijās un viedokļu dažādībā, no kuras izkristalizējas kopīga darbības programma. Tāda tagad ir, tā ir Vienotības veidotā programma, ir nosaukts līderis Vienotības programmas iemiesošanai pēc vēlēšanām. Kopš 15.jūlija Vienotība definējusi sevi kā vienotu politisko spēku.