Labi, būs premjers. Zatlers ir saplānojis brīdi, kad nosaukt premjera kandidātu. Kaut kādu, kas var savākt kaut kādu partiju balsis. To partiju, kurām sabiedrība netic. Kuru profesionalitāti katrs no mums ir izbaudījis dažu pēdējo gadu laikā. Runa ir par Slakteri, Purni, Šleseru, Riekstiņu (īsais tests – vai tas premjera kandidāts zina, kas ir uzņēmuma bilance), nu, kaut kādiem tur vēl vecbiedriem, vai kā.
Prezidentam ir plāns par ceturtdienu, kas saplānota. Tā ir diena, nevis risinājums.
Ko darīt, to vēl neviens premjera kandidāts nav piedāvājis.
Kuri ir tie labākie profesionāļi, to partijas nav pastāstījušas.
Latvijai ir divas alternatīvas. Kompetenta valsts pārvalde vai atteikšanās maksāt parādus, jeb defolts. Lata devalvācija vai enerģiska iejaukšanās ekonomikas stimulēšanā. Ja kādam par to ir šaubas, atveriet Godmaņa kā kreditoru izpilddirektora plānu, kas publicēts SVF mājas lapā www.imf.org 26. lappusē.
Kāda ir rīcības programma, to mēs neesam dzirdējuši.
SCP ir nopietnas dilemmas priekšā. Atbalstīt valdību, kurai nav nekādas programmas. Vai izvirzīt cilvēkus, kuri ir spējīgi šādu programmu piedāvāt. Te tie ir: Ošlejs, Liepiņš, Štelmahers, Blūma, Kokins, Loskutovs, Ivanovs, Vasiļjeva, Veide un citi.
Jebkurš no viņiem ir labāks par tiem ministriem. Bet viņiem nav balsu Saeimā. Jo tajā ir tie sarunās rūdītie. Kuri zina, kā aizvadīt gan ceturtdienu, gan piektdienu. Un, protams, visas pārējās dienas līdz jaunām vēlēšanām.