Pie kam tik izmanīgi, ka nu jau kuro gadu viss notiek ministriem it kā neko nezinot. Latvieši, būsim nu lepni! Pie mums ir tāpat kā Lielbritānijā! Arī tur Parlamentā un valdībā, cik noprotams no slavenās filmas „Yes, minister”, jo lekni tiek šķiesta nodokļu maksātāju nauda. Vienam deputātam darbam ar vēlētājiem pietrūkuši palagi, citam to mazgāšanai bijis jāiegādājas veļas mašīna, citam gara uzprišināšanai bijuši vajadzīgi daži televizori.
Mēs, latvieši, nu nemaz neesam sliktāki par mūsu dižākajiem Eiropas brāļiem. Mums tikai savas īpatnības. Mūsu ierēdņi nodokļu maksātāju naudu vairāk šķiež naudā nevis graudā. Piemēram, neskatoties uz Ministru Kabineta aizliegumu, piešķirot ierēdņiem prēmijas 1,5 miljonu latu apmērā. Un tas viss notiek stingras taupības režīma apstākļos, kad katru dienu simtiem cilvēku zaudē darbu un bankrotē uzņēmēji. Ak, jā. Gandrīz aizmirsās, šad tad jau ņemts arī graudā: semināri = ceļojumi, zemenes, ķirši un tortes.
Tomēr kāda atšķirība ir. Pēc lielās brēkas, kuru sacēla britu nodokļu maksātāji, Parlamenta spīkeris bija spiests atkāpties. Latvijā gan neviens izšķērdētājs pagaidām sodu nav saņēmis. Tādējādi ar nožēlu jāsecina, ka Valsts kontroles ziņojumi uzskatāmi galvenokārt par interesantu lasāmvielu. Vien žurnālisti tos izmanto kādai publikācijai vai TV sižetam. Kad nelielais sašutuma vilnītis noplacis, ziņojumi nogulst arhīvos un viss atkal nogrimis aizmirstībā.