Tā savā veidā ir arī mūsu identitātes krīze. Mēs uzdodam jautājumu par sevi un par valsti, kas tad mēs īsti esam un kādiem mums būtu jābūt. Te nav viennozīmīgas atbildes, taču es pats to saskatu saistībā ar videi draudzīgu dzīvesveidu.Ar ko pasaulē identificējas Vācija? Ar mašīnbūvi! Somija? Nokia – telekomunikācijas. Igaunija? IT joma. Ar ko Latvija varētu asociēties pasaulē? Kas būtu tāds, kas piespiestu cilvēkus nejaukt mūs ar Lietuvu?Nevar uzburt kaut ko no nekā, tāpēc mūsu tālākais attīstības ceļš ir jābalsta uz to, kas mums šeit reāli ir un tā ir tīra un ekoloģiska daba. Ja gandrīz visos Eiropas Savienības rādītājos mēs esam lejasdaļā, tad ekoloģijas jomā mēs esam līderi. Nav svarīgi, vai tas ir neattīstītās rūpniecības vai kāda cita iemesla pēc, bet tas ir fakts. Tāpat latviešu mentalitāte ir cieši saistīta ar dabisko, ar vidi, ar laukiem. Tās ir tās mūsu sajūtas, kas nav mākslīgi no jauna jāievieš. Tad kāpēc Latvija nevarētu kļūt par Eiropas „zaļo paradīzi”, Eiropas „ekozemi”? Mums šeit tādēļ nav jākļūst par vienu lielu dabas parku. Videi draudzīgums var nozīmēt arī ļoti modernas tehnoloģijas. Taču, lai tas tā notiktu, šajā jomā ir jāiegulda resursi ilgtermiņā. Lasot priekšvēlēšanu solījumus, rodas jautājums, kur tad tas redzējums Latvijas nākotnē? Solījumi, piemēram, pašvaldību ziņā pārsvarā aprobežojas ar dažiem lieliem projektiem, bet tam cauri nejūt ilgtermiņa skatījumu, filosofiju. Sociāldemokrāti šo ilgtermiņa attīstību redz vides jomā.Mēs varam attīstīt šo jomu dažādos sektoros: pārtikas ražošanā (zaļie tirdziņi (Rīgā, pateicoties domes iniciatīvai, ir samērā daudz šādu tirdziņu)), bioloģiski audzētā pārtikā, kosmētikā, par piemēru ņemot jau panākumus guvušo uzņēmumu „Madara”, tūrismā, dizainā, interjerā, otrreizējā produktu pārstrādē, tehnoloģijās - ieguldot zinātnē, siltināšanas procesu optimizēšanā, CO2 izmešu samazināšanā, alternatīvajos energoresursos, fosilā kurināmā nomaiņā ar elektrību utt.Latvijai ir iespējas asociēties Eiropā, ja ne pasaulē ar savu ekoloģiskumu, lai arī kuru tautsaimniecības nozari tas skartu – rūpniecību, lauksaimniecību, enerģētiku arī radošās industrijas.Tajā pašā laikā, lai to sasniegtu, šajās jomās ir jāiegulda, pirmkārt, izglītībā un zinātnē. Tāpat valsts un pašvaldību līmenī jārada papildus stimulācija uzņēmējdarbībai meklēt videi draudzīgos risinājumus – jāievieš zaļā iepirkuma princips!Latvijai ir iespēja sākt visu no sākuma, sākt veiksmīgāk un pārdomātāk. Kāpēc gan mums nekļūt par Eiropas ekozemi?
Latvija – Eiropas ekozeme
Kādai būt Latvijai? Kādai būt mūsu identitātei? Ko mums atbildēt uz jautājumu, kas ir Latvija?Dižķibele, birokrātija, korumpētība diez vai ir tas, ar ko mēs gribam asociēt sevi un citiem par to stāstīt.Šobrīd Latvija piedzīvo vienu lielu globālu dižķibeli un, kā jau daudz kur minēts, tad šī dižķibele neskar tikai mūsu ekonomiku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.