Latvija, kura dzied (piedodiet: krāpj un zog)

Ārvalstu vēstniecības par šiem jautājumiem ir desmitkārt vērsušās pie Latvijas atbildīgajām amatpersonām. Vēstniecības savās valstīs ir izplatījušas sarakstus ar vairāk nekā 20 Rīgas bāriem un nakts klubiem, kur regulāri notiek šādas krāpšanas un piekaušanas. Rīgas pašvaldības policijai un Valsts policijai šīs vietas ir zināmas tāpat, kā tās ir zināmas Rīgas pašvaldībai, tomēr pēdējos piecos gados nekas nav izdarīts, lai šīs problēmas novērstu. Tāpat, kā nekas nav izdarīts, lai beidzot savestu kārtībā takšu biznesu Rīgā.

Kad 1995. gadā viesojos Tallinā, nebija iespējams atrast taksi, kurā censtos saņemt samaksu, kas atšķiras no skaitītāja. Mums, Rīga, nez kāpēc joprojām ir citādi. Vēl svaigā atmiņā hokeja čempionāts, kad taksisti centās iedzīvoties uz braucēju rēķina, pārkāpjot jebkuras legālās vai morālās normas. Nekas daudz nav mainījies arī tagad. Taksometru bizness Ŗīgā joprojām atgādina par trešās kategorijas banānu valsts pakalpojumiem, nevis par Eiropas Savienības galvaspilsētu. Skumjākais ir tas, ka arī „Rīgas satiksme” ir gandarīta par iespēju uz ārvalstu iebraucēju rēķina atrast „vieglo” naudu. Proti, sodīt atlidojušos galvaspilsētas viesus par to, ka viņi autobusā uz pilsētu nav nopirkuši papildus biļeti bagāžai. Man, personīgi, tas šķiet skumji, negodīgi, stulbi un tuvredzīgi. Rīgas domes vadību tas, acīmredzami, apmierina, jo tā nav spējīga vai nevēlas šāda tipa problēmas atrisināt tā, lai nevis aizbaidītu tūristus, bet patiešām parādītu, ka Rīga rūpējas gan par saviem iedzīvotājiem, gan arī par tās viesiem, pat tad, ja tie ir atbraukuši izklaidēties.

Pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem un es ļoti ceru, ka jaunā Rīgas dome beidzot atrisinās šīs augšminētās problēmas. Aizslēgs pirmo Rīgas naktsklubu, anulēs kādai takšu firmai licenci un izmainīs likumdošanu tā, lai tā atbilstu cilvēcīgai un humānai pieejai pasažieriem un pilsētas viesiem. Jo, ja tas nenotiks, tad Latvija ir jāsauc nevis par valsti, kura dzied, bet – valsti, kura krāpj un zog.