Pēc Otrā pasaules kara Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs attīstījās divi dažādi sabiedrības modeļi, kurus šķīra Aukstais karš: labklājības valstis Skandināvijā ar sociāldemokrātu valdību un padomju okupētās Baltijas sociālistiskās republikas. Rūpnieciskā ražošana bija ekonomiski nozīmīgākā nozare gan labklājības valstīs, gan sociālisma valstīs. Pēckara laikā abās Baltijas jūras pusēs, neskatoties uz idejiskām un nacionālām atšķirībām, notika radikāli industrializācijas un modernizācijas procesi. Racionāli organizēts un produktīvs rūpnīcu darbs kļuva par jauno paraugu, kas ietekmēja ne tikai rūpniecību, bet arī sociālo sfēru un iedzīvotāju ikdienas dzīvi gan rietumos, gan austrumos.
Izstāde ved ceļojumā uz septiņiem dažādiem rūpniecības apgabaliem. Kā vēsta propagandas materiāli, vīri un sievas četrās Skandināvijas valstīs strādāja labākas nākotnes vārdā, bet iedzīvotāji trijās Baltijas padomju republikās centās ātrāk uzcelt komunismu. Balstoties uz politiskiem, tehnoloģiskiem un estētiskiem ideāliem, šie septiņi rūpniecības rajoni pārstāv ne tikai racionālas rūpnīcas, bet arī sapņu rūpnīcas.
Izstādi organizējis Strādnieku muzejs Kopenhāgenā (Dānija). Izstādes kurators Latvijā Andis Cinis (Rīgas pilsētas Būvvalde). Izstādes Latvijas daļas autore Guna Vainovska (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs).
Ieeja izstādē bez maksas.