LNMM telpu trūkuma dēļ neizstāda tūkstošiem gleznu

Tās gleznas, kuras neviens slavens muzejs negrib pirkt?

Kad pajautāju LMM par dažām gleznām ,kuras bija deviņdesmito gadu sākumā muzejā - kad tās tika izstādītas un kad varēs apskatīt, saņēmu atbildi, ka tādu nav vispār!!! Labi zinu, ka tās bija, jo tās redzēju un labprāt paskatītos vēlreiz. Un tāpat zinu,ka tās bija tieši muzeja gleznas, nevis no privātkolekcijām . Izteikšu savas domas - domāju, ka puses no fondos itkā atrodošos gleznu, jau sen nav vispār u jo ilgāk stāstīs pasakas par to, ka ir šķēršļi to izstādīšanai,jo ilgāk neviens to neuzzinās..

2. tāvā tās ekspozīcijas nav mainītas es pat nezinu no kura laika...man liekas, ka padomjlaikā tur izskatījās tāpat kā tagad...Lai veido izstādes, tad tā manta nepūs krājumā un tauta varēs apskatīt...lai strādā, nevis tikai naudu prasa...

Tie Purvīša 7 darbi jau tiešām apnikuši! Sajūta, ka LNMM ir kaut kas vēl senilāks par tām senilajām gleznām, kuras tur stāv jau piektod gadu pēc kārtas! Mums taču ir tik daudz fantastisku mākslinieku, tūkstošiem labu darbu - tas ir grēks un necieņa pret Latvijas iedzīvotājiem, ka šie darbi tā arī pūst muzeja noliktavās.

tiesi taa -vai tad vajadzigas nenormali lielas izmaksas, lai reizi gada nomainitu ekspoziciju? vajag tikai veleties pakustinat savu pecpusi

Skumji, ka tā. Gadiem LNMM stāv viena un tā pati ekspozīcija, varēja vismaz reizi gadā nomainīt.

Vietā būtu atgādināt, ka muzejs ir zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.). Tomēr eksponēšana nav pats galvenais. Lai sabiedrībai būtu vairāk informācijas, muzejā būtu jāizveido aktīva izstāžu daļa, kas veidotu izbraukuma izstādes visā valstī, kur ar kultūras(mākslas) mantojumu varētu iepazīties vairums. Tas vairums, kam atbraukt uz galvaspilsētu nav tik vienkārši. Reiz jau tāda izstāžu daļa muzejā darbojās(iespējams, ka tagad arī nīkuļo) un to vadīja nepelnīti aizmirstais izcilais darbinieks Eduards Šenbergs - drosmīgs cilvēks – pateicoties viņam, tad, kad vācu armija atkāpās un deva rīkojumu daļu mākslas darbu no Rīgas pilsētas muzeja izvest uz Vāciju, projām tika aizsūtīti nevis mākslas darbi, bet gan akmeņi! Lai nu tas skan banāli, bet mākslai jādodas pie tautas, nevis jāgaida pil';i tautu atnākam.