Policistu simti, gaisā riņķojoši helikopteri, ķīniešu drošībnieku un 20 skrejošu britu policistu ielenkta lāpa—tā bija šī skrējiena atmosfēra. Brīžiem šķita, ka lielākā daļa skatītāju, kas stāvēja ielas malās, bija atnākuši nevis, lai redzētu olimpisko lāpu un tās skrējienu, bet gan, lai paustu savu sašutumu par Ķīnas politiku Tibetā un šīs valsts attieksmi pret cilvēktiesībām. Par pārsteigumu man bija arī neliela grupiņa etnisko ķīniešu ar sarkaniem karogiem, kuri neapšaubāmi atbalstīja lāpas skrējienu un olimpiskās spēles Pekinā. Gan spēļu atbalstītāji, gan pretinieki skrēja līdzi lāpai, pa pārpildītajiem ielu trotuāriem, katrs izkliegdams savus saukļus. Jāsaka, ka ķīnieši bija nedaudz agresīvāk noskaņoti nekā spēļu pretinieki un Tibetas aizstāvji. Šķiet ķīnieši ar savas valsts sarkanajiem karogiem bija vienīgie, kas par šo pasākumu, kurš līdzinājās farsam, bija absolūtā sajūsmā.
Eiropā olimpiskā lāpa ar saviem pavadoņiem—zilos treniņtērpos tērptiem ķīniešu drošībniekiem, netika laipni sagaidīta. Nevienam saprātīgam cilvēkam nav ilūziju par Ķīnas politiku ne vien Tibetā, bet arī par šīs valsts attieksmi pret cilvēktiesībām kopumā. Tā vien šķiet, ka tā bija kļūda izvēlēties Pekinu kā olimpisko spēļu norises vietu. Arī lielākā daļa Rietumvalstu vadītāju diez vai dosies uz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Mūsu prezidents Zatlers pieļauj, ka nebrauks, bet skaidri nepasaka savu pozīciju, jo varbūt Ķīna labošoties un tad viņš arī braukšot uz olimpiskajām spēlēm. Šeit vietā būtu TV3 raidījuma Nekā Personīga žurnālistes Oditas Krenbergas replika par to, cik tad daudz tibetiešiem vēl ir jāiet bojā, lai mūsu prezidents varētu izlemt, vai braukt, vai nebraukt. Latvijas politika Ķīnas un olimpisko spēļu jautājumā šķiet ir neizlēmības un politiskās drosmes trūkuma piemērs.
Pēdējā laikā gan nav manīts, ka Ķīna vēlētos situāciju uzlabot, jo tai vēl ar vien Dalailama ir „briesmonis“ un neģēlis. Tāpēc cerēt uz to, ka Ķīna līdz olimpiskajām spēlēm „labosies,“ būtu naivi. Gluži tikpat naivi kā sūtīt olimpisko lāpu uz Eiropu un cerēt, ka to sagaidīs ar sajūsmu un ovācijas saucieniem. Olimpiskās spēles Pekinā būs farss, kurā Ķīna mēģinās demonstrēt savu varenumu. Jautājums, vai mūsu valsts līderiem vajadzētu šajā farsā piedalīties? Kungi, izlemiet! Laika nav daudz!