Mācību gada garums nav izšķirošs Latvijas izglītības kvalitātei

Kas attiecas uz mācību gadu garumu, tad, kamēr izglītības ministrija nesapratīs, ka tā kā līdz šim, vairāk strādāt nevar, nav jēgas sevi apgrūtināt ar viltus problēmu un diskusiju. Bet, ja nu tomēr! Mācību gada garumu varētu mēģināt kāds attaisnot, sakot, ka tādā veidā būtu iespējams veltīt vairāk laika skolēniem, tie mācītos vairāk un līdz ar to -  kļūtu konkurētspējīgāki. Tāpat, varētu teikt, ka pagarinot mācību gadu, skolotāji varētu vairāk nopelnīt: gan pamatstundās, gan dažādās papildus nodarbībās. Tāpat, kāds varētu teikt, ka vecākiem būtu mazāk rūpes ar šiem bērniem un tie lielāku laiku savā Ziemeļeiropas vasarā varētu veltīt valsts tautsaimniecībai un personīgā finansiālā stāvokļa uzlabošanai. Iespējams, ka ir vēl kādi citi argumenti, bez augšminētajiem, kuri tiks rasti, lai mēģinātu uzsākt diskusiju par mācību gada garumu. Tomēr, man šķiet, ka, ja šāda tipa reforma tiks uzsākta, tad pirmās sekas būs tās, ka skolotāju profesijai prestižs kritīsies vēl vairāk, jo, ja šai profesijai Latvijā ir kāda privilēģija, tad tas ir mazāk saspringtais vasaras mēnesis, par spīti pārbaudes darbiem un citiem pienākumiem. Jebkurā gadījumā, nepretendēju šajā blogā uz izvērstu analīzi, bet pirmatnējais pieņēmums būtu, ka šāda tipa izmaiņas Latvijas izglītības sistēmā nedos nekādu paliekošu argumentu, jo tieši nespēs uzlabot ne skolotāju, ne skolēnu darba kvalitāti, kā arī rezultātu. Par spīti visiem apgalvojumiem no tā saucamajiem IZM ekspertiem, Latvijas izglītības sistēma gan skolās, gan augstskolās turpina saglabāt smagnējumu un tādejādi arī turpina atpalikt no Latvijas un pasaules tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām. Augstskolu profesori turpina nopelnīt dienišķo maizi nevis ar jaunradi, inovācijām un zinātniskiem sasniegumiem, bet lekciju un kontaktstundu skaitu. Un kāpēc gan ne, ja par kontaktstundām maksā vairāk nekā par domāšanu. Līdzīgi tas izvēršas skolās, kur mācību gada pagarinājums var vienkārši izvērsties par veidu, kā valdībai apmānīt skolotājus sakot, ka tagad viņi vairāk nopelnīs. Kas attiecas uz skolēniem, tad - jā, iespējams mums ir nedaudz mazāk stundu gadā, nekā tas ir Somijā vai Vācijā. Bet noslogojums mūsu skolēniem nebūt nav mazāks. Vācijā, pirmklasnieks skolā ierodas kā balta lapa, kamēr latviešu vienaudzim jau jāmāk lasīt un pēc pāris mēnešiem rēķināt simta apjomā. Somijā neviens nekliedz par somu valodas apdraudējumu, bet pat skolās organizē angļu valodas klases, jo zina, ka tas palielinās mazās somu tautas pasaules konkurētspēju.Var minēt daudz citu argumentu, bet negribu atņemt iespēju izglītības un zinātnes ministrijai organizēt diskusiju par tēmu, kas nolemta neveiksmei, ja domā ar veselo saprātu. Ja mūsu bērni beidzot skolu atpaliek no saviem vienaudžiem kaut kur citur Eiropā, es esmu pārliecināts, ka tas nav tādēļ, ka viņi iet īsāku laiku skolā. Drīzāk gan tāpēc, ka IZM hroniski nodarbojas ar to, ar ko tai nevajadzētu nodarboties.