Izstādē aplūkojamas vairāk nekā desmit lielformāta gleznas, kas tapušas dažādos laika posmos visa mākslinieka radošā mūža garumā. Senākais darbs, domājams, tapis trīsdesmito, četrdesmito gadu mijā, par ko liecina gan mākslinieka atšķirīgā glezniecības maniere no vēlākos darbos tik pazīstamā Veldrem raksturīgā pastozā triepiena, gan darba otrā pusē ar autora roku uzvilktais paraksts- Bullis. Interesants ir mākslinieka gleznotais darbs "Gorkija iela", 1960.- tie gadi un "Klusā daba ar pīlādzi", 1973. gads. Pat labus Harija Veldres daiļrades pazinējus noteikti pārsteigs lielformāta darbs "Klusā daba ar ziediem", kas netieši raisa asociācijas ar Leo Svempa daiļradi.
Visi izstādītie darbi nākuši no dažādām privātkolekcijām un aplūkojami kopīgā izstādē pirmo reizi.
Meistars gleznojis dekoratīvi impresionistiskas ainavas un klusās dabas. Gleznās atklājis gadalaiku noskaņas, vienmēr mainīgo, bezgala noskaņām bagāto dabu. Iemīļotie motīvi - bērzu birztalas ar straujiem pavasara ūdeņiem, zvejnieku ciemi pie jūras ar nelielām mājiņām, koku grupām. Gleznas veidojis pēc ilgām un nopietnām studijām.
Veldre lielu vērību veltīja gleznas virsmas apdarei, uzskatīdams to par vienu no galvenajiem mākslinieciskās formas elementiem. Strādājis eļļas tehnikā, bieži lietojis paletes nazi.
Mācījies Rīgas valsts daiļamatniecības skolā, kur zīmēšanu pasniedza Jēkabs Bīne (1942 – 1943), Leo Svempa studijā (1942 - 1944). 1949.gadā Harijs Veldre beidzis Latvijas Valsts Mākslas Akadēmijas Figurālās glezniecības nodaļu (diplomdarba vadītājs Ģ.Eliass). Mākslinieku savienības biedrs no 1949.gada.
Harijs Veldre izstādēs piedalījās no 1947.gada. Personālizstādes Rīgā (1967, 1968, 1977, 1992, 1995), Liepājā un Ventspilī (1972), Valmierā un Saldū (1982), Jūrmalā (1988), Lapmežciemā(1997).