Gleznotāja Biruta Baumane (dz. 1922) pieder izcilai latviešu gleznotāju paaudzei un ir viena no 20.gadsimta 2.puses Latvijas glezniecības spilgtākajām personībām. Viņas gleznas vienmēr piesaista skatītāju uzmanību ar savu neatkārtojamu pasaules, dabas un cilvēka tvērumu. Kādreiz Boriss Bērziņš ir teicis: „Mākslinieks nevar būt vecs”. Arī šodien, pārkāpusi 85 gadu slieksni, māksliniece dzīvo un strādā ar tikai viņai piemītošu vitālu spēku. Glezno. Domā. Ir uzrakstījusi savas dzīves Grāmatu „Es dzīvoju”. Ceļo. Atkal glezno. Biruta Baumane raksta: „Glezna nepakļaujas vārdiem. Gleznai ir pašai sava valoda. Ja glezna neuzrunā savā valodā, tā ir slikta glezna. Tāpat slikta glezna ir tā, kas jāpaskaidro. Gleznai nav jābūt „modernai”, jo mode ir īslaicīga, pārejoša, bet māksla – mūžīga un pārlaicīga. Mūžam dzīva – tādu mākslu atrodam labākos Vakareiropas muzejos Beļģijā, Francijā, Itālijā un citur pasaulē, un viņas vērtība, spēks nemainās un nezūd līdz ar laiku, līdz ar gadsimtiem.” Biruta Baumane raksta: „Glezna nepakļaujas vārdiem. Gleznai ir pašai sava valoda. Ja glezna neuzrunā savā valodā, tā ir slikta glezna. Tāpat slikta glezna ir tā, kas jāpaskaidro.
Mākslas vēsturniece “Svētdienas sarunās”
Svētdien, 2008.gada 13.aprīlī, plkst. 15:00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks vēl viena Svētdienas saruna, veltīta latviešu gleznotājai Birutai Baumanei. Mākslinieces jaunāko darbu personālizstādē muzeja “Baltajā zālē” (K.Valdemāra ielā 10a) ar skatītājiem tiksies mākslas vēsturniece Edvarda Šmite.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.