Laiku vajadzēja izmantot strukturālām reformām (likvidējot neskaitāmās aģentūras un to meitas uzņēmumus, kuri izveidoti, lai sekmīgi piesavinātos nodokļu maksātāju naudu - piemēram, VNĪ aģentūru, kura no VALSTS iestādēm iekasē milzu īres maksas par VALSTS īpašuma lietošanu. Godātie Krīger, Egle un Jaunzeme, te ir piemērs līdzekļu ietaupīšanai, bet savi zēni jau neļaus, vicinās likumus, līgumus, viss sastellēts izdevīgiem darījumiem). Vajadzēja jau decembrī vai vismaz, Dombrovskim stājoties amatā, ieviest progresīvo nodokli, aplikt ar nodokli dividendes, samazināt PVN, atbrīvot ceļu uzņēmēju iniciatīvai. Būtu vairāk naudas tagad, nevajadzētu kārtējo reizi dažādu valdību nekompetenci uzvelt visvārgākajiem, likt tiem maksāt par kungu biezajām galvām. Un vienlaikus žņaugt nost uzņēmējus. To prasot ES? Nevajag stāstīt pasakas. Bet pats briesmīgākais ir galvu reibinošais veids, kā valdība rūpīgi pataupīja bargo vēsti dienai pēc vēlēšanām. Tas ir tik izteikts cinisms un nicinājums pret „muļķo” tautu, ka tagad nu nevajag vāvuļot par solidaritāti. Solidāritāte ar pensionāriem, ar skolotājiem, policistiem - jā, bet ne ar cinisko polittehnologu veidojumiem – valdību un augstajām amatpersonām! Šiem veidojumiem nav tiesību prasīt solidaritāti no tiem, kuriem ar savu vajadzību samazināšanu zem izdzīvošanas līmeņa nu jālāpa deficīts, ko radīja Kalvīša un Godmaņa valdības neprāts.. Tagad uz uz ilgiem gadiem esam iegrūsti nabadzībā. Kāda te solidaritāte! Ja skatāmies dziļāk un domājam par nākotni, tad šai valdībai no paša sākuma bija jāmeklē citi pamati, atsakoties no _Latvijas Ceļa_ ieviestās un tad sekmīgi (valdošo labā!) turpinātās _Washington Consensus _ideoloģijas principiem (privatizācija! liberalizācija! kļūstiet bagāti par katru cenu!). Neapvaldītā naudas kāre tad arī novedusi valsti tur, kur esam šodien. Bet par to citreiz. Tagad – uz ģimenes dārziņu, uz mežu pēc zariem ziemai. Lai dzīvo taupības krāsniņas! Un, pensionāri, neaizmirstiet, ko jums TV teica Repšes kungs – Latvija nevar panest pašreizējo sociālā nodrošinājuma nastu. Valsts vārdā – protieties!
Mānīšanās un solidaritāte
Nu esam ar blīkšķi iekšā....jā, nu kur? Piemērotākā apzīmējuma izvēli atstāju lasītāja lamu vārdu krājumam un iztēlei.Pie manis un mums visiem tagad vēršas ar patētiskiem aicinājumiem būt solidāriem. Piedodiet, ar ko lai es te solidarizējos? Ar tiem, kuri priekšvēlēšanu laikā spēlēja polittehnoloģiskās spēles, kuri mums solīja nesamazināt to un šito? Tā bija vistīrākā mānīšanās un laika zaudēšana.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.