Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Mūsdienu Izraēlas enerģija

Rīgā notiks Izraēlas laikmetīgās mākslas izstāde Sapņi un drāmas, kurā tiks pārstāvēti četrpadsmit mākslinieku ar vairāk nekā 40 darbiem.

Kultūras un mākslas portāla Arterritory.com rīkotā Izraēlas laikmetīgās mākslas izstāde Sapņi un drāmas, kas no 7. oktobra līdz 5. novembrim būs skatāma topošajā mākslas centrā Zuzeum, ir pirmā tik vērienīgā Izraēlas aktuālās kultūras reprezentācija Baltijas reģionā. Tā tapusi kā speciālprojekts Rīgai, un izstādes iniciators un atbalstītājs ir Rīgā dzimušais uzņēmējs un mākslas patrons Leons Zilbers.

"Šī izstāde ir stāsts par mūsdienu Izraēlu – par tās vitalitāti, tiešumu, vulgaritāti, jautrību, par augstajiem sapņiem un klusajām drāmām," saka ekspozīcijas kurators, Jeruzalemes Becalēla Mākslas un dizaina akadēmijas filozofijas pasniedzējs Rojs Brands. Izstāde aptver visdažādākos izteiksmes veidus un medijus – glezniecību, objektus, tēlniecību, video, fotogrāfiju un tekstilmākslu. Sapņi un drāmas ir kā vērienīgs vizuāls un saturiski piepildīts piedzīvojums pasaules malā, kas, šķiet, intriģē ikvienu. Savveida ceļojums, kura laikā varbūt izdodas atklāt "izraēlību". Kā ekspozīcijas kataloga tekstā Par izraēlību raksta žurnāla The New Yorker pastāvīgā autore Ruta Margalita: "Zemē, kas bieži šķiet atrodamies uz mūžam dreifējošām tektoniskajām plātnēm, pa vidu atstājot nepārvaramus bezdibeņus, šī amorfā "izraēlība", iespējams, ir vienīgais faktors, kas mūs, izraēliešus, vēl vieno. Izraēlība pretstatā Izraēlai nepazīst ģeogrāfiskās, politiskās, dzimuma vai reliģiskās robežas." 

Piedāvājam iepazīt dažus izstādes Sapņi un drāmas spilgtākos pieturpunktus. Ekspozīcijas darbi skatāmi arī vairākās vietās Rīgā – Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā, Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī kafejnīcās Kolekcionārs, Vest un Rocket Bean Roastery.

 

Noa Eškola.

Interjers III (In memoriam)

Izstādīts topošajā mākslas centrā Zuzeum

Lai arī ir skumji, ka dzīves laikā Noas Eškolas nopelni netika pietiekami atzīti un novērtēti, pēdējos gados mākslinieces vārds kļuvis par vienu no būtiskiem Izraēlas kultūras ainas atskaites punktiem – Noa Eškola tiek atzīta par vienu no modernisma dejas celmlauzēm. Viņa piedzima 1924. gadā Dganijas Betas kibucā, mācījās Rūdolfa Lābana kustību mākslas studijā un Sigurda Lēdera modernās dejas skolā Londonā. Kopā ar arhitektu Abrahamu Vahmanu izveidoja Eškolas–Vahmana Kustību raksta sistēmu, kas mūsdienās tiek plaši izmantota visdažādākajās jomās: dejā, fizioterapijā, dzīvnieku uzvedības studijās un autisma agrīnajā diagnostikā. 1954. gadā Noa Eškola nodibināja kamerdejas grupu, kas ar viņas radītajām kustību raksta kompozīcijām joprojām uzstājas visā pasaulē.

1973. gada Salīdzināšanas dienas (Yom Kippur) kara laikā, kad daži no viņas dejotājiem tika nosūtīti uz fronti, Noa Eškola negaidīti pievērsās raibu sienas paklāju darināšanai. Šo nodarbi viņa raksturoja kā ideālu antitēzi strikti izplānotajai, strukturālajai un askētiskajai dejas praksei: "Ne noteikumu, ne teorijas – tikai kaislība." Taču viņa noteica vairākus svarīgus radošos ierobežojumus: izmantot tikai izmestus apģērbus vai auduma gabalus, nelietot šķēres, tikai ārdīt, kompozīciju sašūšanu uzticēt saviem dejotājiem. Sienas paklāju juceklīgā (lai arī kompozicionāli izstrādātā) formu un krāsu montāža, kā arī kolektīvais radīšanas process un spēcīgā ķermeniskā klātbūtne unikāli rezonē ar Noas Eškolas kustību praksi un veido apburošas attiecības starp tradicionālo amatniecību, modernismu un deju. Interjers III (In memoriam), viens no sienas paklājiem, kas aplūkojams izstādē Sapņi un drāmas, ir pēdējais pabeigtais Noas Eškolas darbs pirms viņas nāves 2007. gadā.

Sigalita Landava sadarbībā ar Jotamu Fromu.

Sāls kristālu kāzu kleita

Izstādīts topošajā mākslas centrā Zuzeum

Sigalita Landava, kas ir viena no starptautiski plašāk atzītajām Izraēlas māksliniecēm, uzsver, ka šodien "mākslinieka loma ir radīt radikālu mākslu, palīdzēt izdzīvot cilvēka garam un likt tam gūt virsroku pār tīša un netīša kapitālisma skarbumu; uzplēst liekulību, viduvējību un paredzamību". Jau daudzus gadus viņu saista radoša sadarbība ar Nāves jūru – slaveno supersāļo ezeru uz Izraēlas, Jordānijas un Palestīnas robežas.

Ekspozīcijā atrodams spilgts piemērs mākslinieces nepārejošajai interesei par Nāves jūru – Sāls kristālu kāzu kleita (2014). Šis darbs pēc izstādīšanas galerijā Marlborough Contemporary Londonā pagājušajā gadā kļuva par sociālo tīklu hitu. Māksliniece garu melnu kleitu divus mēnešus turēja iegremdētu jūras ūdeņos, un ekspozīcijā redzamās trīs fotogrāfijas fiksē aizraujošu ķīmisko procesu – kā kleita pamazām pārklājas ar mirdzoši baltiem sāls kristāliem. Sigalitas Landavas izvēlētais tērps ir XX gadsimta 20. gadu kleitas replika – tās pašas, kuru valkāja klasiskās jidiša lugas Dibuks galvenā varone Lea. Kleitas materiālās transformācijas sāļajā ūdenī sasaucas ar jaunās līgavas Leas garīgajām metamorfozēm – kad viņā iemājo ļaunais gars, Leai tiek veikts eksorcisms.

 

Jehudita Sasportasa.

Vertikālais purvs

Izstādīts topošajā mākslas centrā Zuzeum

Jehudita Sasportasa ir Berlīnē un Telavivā dzīvojoša māksliniece, kuras daiļrades zīmīgākais aspekts pēdējo desmit gadu laikā ir viņas aizraušanās ar purviem. Jau ilgstoši viņa regulāri dodas uz kādu purvu Vācijas ziemeļos, kur rod iedvesmu vientulīgajā, spēcīgas enerģijas uzlādētajā dabas ainavā. Māksliniecei purvs iemieso dabas tīro, "izbrāķēto" daļu, kas nav bijusi pakļauta kultūras integrācijai. No otras puses, purvs ir vitāls reģenerācijas avots, kas uzskatāmi parādās mūsu zemapziņas kolektīvajos mītos. Purvu Jehudita Sasportasa izmanto arī tīri materiālā veidā – ved uz darbnīcu tā "fragmentus" un izmanto savos darbos.

Savulaik Jehudita Sasportasa gadiem ilgi nodarbojās ar savas ģimenes locekļu sarunu ierakstīšanu, cenšoties atrast veidus, kā izteikti privāto un emocionāli uzlādēto dinamiku transformēt par vēstījumu uz ārpusi – publiskajā telpā. Skaņu ierakstus viņa pārveidoja ritmos un vizuālos grafikos un pēc tam tos integrēja savos darbos.

Jehuditas Sasportasas gleznas, zīmējumus un instalācijas var uzskatīt par tādām kā "mentālām ainavām", kas dziļi ietiecas zemapziņas teritorijā un piedāvā skatītājiem intensīvu sensoro pieredzi.

Daniels Kiczaless.

Vēstnesis

Izstādīts topošajā mākslas centrā Zuzeum, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Latvijas Kultūras akadēmijā

Daniels Kiczaless ir mūziķis un mākslinieks, kuru arvien apbūris enerģētiskais skats no Skopus kalna – Jeruzalemes pakalna, uz kura atrodas gan Jeruzalemes Ebreju universitāte, gan Becalēla Mākslas un dizaina akadēmija, kas ir viņa studiju vieta. Kalna pakājē plešas palestīniešu Alisavijas ciems, tālumā redzams Jūdejas tuksnesis un Nāves jūra.

Videodarbā Vēstnesis Daniels Kiczaless stāv Skopus kalna galā un dienas gaitā ar elektrisko ģitāru "atbild" aicinājumiem uz musulmaņu lūgšanām, tādā veidā savijot savu spēli ar muedzina rituālo dziedājumu. Divas muzikālās tradīcijas – Rietumu un orientālā – satiekas negaidītā un emocionāli uzlādētā dialogā, sekojot piecu ikdienas lūgšanu ritmam. Skatoties šo video, arvien nāk prātā dažādi priekšstati – Rietumu romantisma tradīcija, koloniālisms un kultūrtrēģerisms. Taču, no otras puses, – darbs liek ieraudzīt mūzikas vienojošo spēku un dabas visaptverošo dominanci pār jebkurām mūsu cilvēciskajām – sociālajām, politiskajām vai reliģiskajām – atšķirībām

Sagita Mecamere.

Opija māte

Izstādīts topošajā mākslas centrā Zuzeum

Sagita Mecamere ir Telavivā dzīvojoša māksliniece un kuratore, kurai ir zinātniskais grāds klīniskajā psiholoģijā. Viņas mākslas darbu radīšanas sākumpunkts teju vienmēr ir kādas vēsturiskas vietas vai fakta izpēte. Sagita Mecamere īpaši pievēršas tā mītiskajiem, psiholoģiskajiem un personiskajiem aspektiem.

Pēdējā laikā viņas intereses saistās ar opiātu vēsturi visā Tuvo Austrumu reģionā, arī Izraēlas un Palestīnas teritorijā. Rīgā eksponēti Sagitas Mecameres radītie tintes zīmējumi, kuros caur opija prizmu tiek pētīti tādi jautājumi kā vēstures linearitāte un alternatīvu, narkotiku izraisītu vēstures versiju leģitimitāte. Sagita Mecamere manipulē ar dokumentalitāti un fikciju, ar privāto un vēsturisko patiesību. Kā pati atzīstas, viņa sirgst ar krāsu aklumu (tā ir reta parādība sieviešu vidū), tālab viņai vienmēr fascinējošs šķitis melnbaltais tušas zīmējums. "Es zīmēju. Zīmējumā saslēdzas mans prāts, redze un rokas. Zīmējums ir mans domāšanas instruments, izpētes veids un metode. Zīmējums man atklāj daudz vairāk, nekā to spēj prāts. Kad sāku veidot darbu Opija māte, tas man atklāja jaunus, vēl neizzinātus apvāršņus un veda mani pie katra nākamā zīmējuma. Tie sekoja cits citam tādā kā brīvā apziņas plūdumā." 

Tieši Rīgas auditorijai māksliniece pirmo reizi atklās daļu no apjomīgā pētījuma, kurš aizvien ir procesā un par kura galarezultātu viņai skaidras vīzijas vēl nav.

 

Erezs Izraeli.

Skaidrā saule iznes to dienā

Izstādīts Latvijas Mākslas akadēmijas vestibilā

Erezs Izraeli ir Berlīnē dzīvojošs mākslinieks, kura darbības jomas aptver glezniecību, tēlniecību un videomākslu. Ereza Izraeli uzmanības centrā ir tādas tēmas kā nāve un zaudējuma sajūta saistībā ar Izraēlas identitāti un pēcholokausta Eiropu. Viņš stāsta: "Jau kopš mana mākslinieciskā ceļojuma sākuma mans darbs ir bijis kritisks kultūras un tradicionālo vērtību vērojums attiecībā uz telpas, kolektīvās atmiņas un attēlojuma savstarpējo saistību."

Līdzās plašai daiļrades reprezentācijai izstādē Sapņi un drāmas Ereza Izraeli objekts Skaidrā saule ienes to dienā ir skatāms Latvijas Mākslas akadēmijas vestibilā. Tā nosaukums Die klare Sonne bringt’s an den Tag ir aizgūts no brāļu Grimmu pasakas (Grimmu daiļrade ir viens no Ereza Izraeli mākslas konceptuālajiem atspēriena punktiem; arī izstādē Sapņi un drāmas izstādītais darbs Ami un Tami ir ciešā sasaistē ar Ansīti un Grietiņu).

Kāds ir objekts Skaidrā saule ienes to dienā? 35 ērgļi, "sapulcināti" monolītā barā, noraugās skatītājos no tērauda stieņu galotnēm un rada "hičkokisku" noskaņu. Vienlaikus tas raisa asociācijas ar Seno Romu un XX gadsimta 30. gadu Vāciju, kur ērgļi simbolizēja varu un uzvaru un bija neatņemama nacistisko gājienu un parāžu sastāvdaļa. Erezs Izraeli tos atradis visdažādākajā vietās Vācijā un Austrijā – hoteļos un privātās viesistabās, birojos un krogos, uteņos, eBay un antikvariātos. Šie ērgļi ir daļa no cilvēku dzimuma identitātes, tie ir nevainīgi un ļauni vienlaikus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja