Par šīm runām man nācās atcerēties saistībā ar Krievijas izlūklidmašīnas tuvošanos NATO gaisa telpai pie Latvijas robežas, kas notika pirms dažām dienām. Šādi Krievijas lidmašīnu lidojumi nav retums. Tie parasti saistās ar maršrutu no Krievijas teritorijas vai uz Krievijas teritoriju Kaļiņingradā. Var gadīties, ka konkrētais lidojums 15.septembrī saistījās ar Krievijas un Baltkrievijas karaspēku kopīgajām mācībām, kas patlaban norisinājās mūsu kaimiņvalstīs. Tiesa, šāda apjoma mācības tik tuvu NATO teritorijai sen nav notikušas.
Gaisa telpas patrulēšana ir viens no valsts aizsardzības pamatuzdevumiem. Tādēļ Latvijas Valsts aizsardzības koncepcijā ir ierakstīti šādi vārdi „Valsts apdraudējuma gadījumā Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem nodrošina Latvijas.. gaisa telpas neaizskaramību.”
Ņemot vērā, cik dārgi maksā lidmašīnas, kas nodrošina šo gaisa telpas neaizskaramību ikvienā NATO valstī, varam tiešam būtu pateicīgi mūsu sabiedrotajiem, ka viņi piedalās NATO gaisa telpas patrulēšanā Baltijas reģionā.
Gribu arī uzsvērt, ka Krievijas A-50 lidmašīna 15.septembra pārlidojumā neradīja draudus Latvijai. Šādi pārlidojumi neitrālajā gaisa telpā Latvijas tuvumā ik pa laikam tiek konstatēti pēdējo piecu gadu laikā, kopš iestājāmies NATO. Vienīgi šoreiz Vācijas patrulētāji, balstoties uz NATO gaisa spēku štāba lēmumu, nolēma šo izlūklidmašīnu pavadīt, līdz tā attālinās no NATO gaisa telpas. Interesantā kārtā arī vairākas Ziemeļvalstis bija reaģējušas uz šīs Krievijas lidmašīnas parādīšanos virs Baltijas jūras.
Patrulējošo spēku rīcība liecina, ka par mūsu drošību rūpējamies gan mēs paši, gan to dara citas NATO dalībvalstis. Tas ir spilgts pierādījums tam, ka Latvijas dalība NATO dod konkrētus labumus. Pastāv princips „Visi par vienu un viens par visiem”. To der atcerēties brīdī, kad aizsākas plaša polemika par ASV lēmumu neturpināt vērienīgo pretraķešu vairogu sistēmas uzstādīšanu Čehijā un Polijā. Bet tas atkal ir cits stāsts.