Ļoti žēl, ka politikā nav tāda pasākuma, kurš ļautu vienā dienā iztīrīt valsti no tiem atkritumiem, kas gada laikā sakrājušies. Patiesībā situācija Latvijas politikā ir daudz sliktāka nekā mežos un valsts nomalēs.
Politiskajā vidē sakopšana nav notikusi jau divdesmit gadus.
Taču, es domāju, ka lielās tīrīšanas laiks Latvijas politikā tuvojas, un domāju, ka tieši mēs būsim tie, kam liktenis būs lēmis ķerties pie šā ārkārtīgi grūtā, taču vienlaikus cēlā darba, kas tautai dod cerību.
Mūsu kongress notiek īpašā laikā. Laikā, kad simtiem tūkstošu cilvēku ir bez darba, kad faktiski ir ieviesta maksas medicīna, laikā, kad cilvēki bēg no mūsu valsts, nemaksā nodokļus un pat vairs neiziet ielās, lai protestētu pret nejēdzību un cūcībām varas koridoros. Valda bezcerība.
Tie, kas visus šos gadus ir bijuši pie varas, uzvedas tā, it kā tikko būtu nokrituši no Mēness un justos šokēti par to, cik slikti kāds ir pārvaldījis valsti.
Politiķu bezatbildība ir tas cēlonis, kura dēļ mēs jau pirmajā esošās, devītās, Saeimas darba dienā ierosinājām mainīt vēlēšanu sistēmu - no proporcionālās uz mažoritāro. Latvijas partijas nespēj, negrib būt atbildīgas par savu darbu, bet vēlētājiem nav tiesību atsaukt deputātus. Mažoritārā vēlēšanu sistēma tādas tiesības dos.
Tas, ka tagad politiķi uzvedas kā opozicionāri un neviens neuzņemas atbildību vai vainu, vai vismaz kādu daļu vainas par to, ka mūsu valsts ir novesta līdz galējībai, ir ļoti būtiski. Viņi nomainīja nosaukumus, pirms vēlēšanām priekšplānā izvirzīja citus cilvēkus un rausta plecus - mēs neko nezinām, tie ir citi, kas visu šo laiku pārvaldīja valsti.
Visām šīm partijām nav nekāda plāna, kā izvest valsti no sabrukuma. Sociāldemokrātiskajai partijai „Saskaņa" tāds plāns ir.
Mēs esam sociāldemokrātiska partija, un tāpēc nodokļu jomā mēs iestājamies par to, lai bagātie maksātu vairāk, bet nabagie - mazāk. Tas ir galvenais. Patiesībā Latvijā ir radīta tāda nodokļu sistēma, kurā visu slogu nes sabiedrības nabadzīgie slāņi, bet bagātie izmanto privilēģijas. To mēs likvidēsim.
· Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa" iestājas par:
· progresīvā nodokļa ieviešanu nekustamajam īpašumam;
· progresīvā nodokļa ienākumu ieviešanu juridiskajām personām;
· bagātības nodokļa ieviešanu fiziskajām personām;
· akcīzes nodokļa piemērošanu „luksusa" klases precēm;
· pakāpenisku un mērķtiecīgu ienākuma nodokļa samazināšanu fiziskajām personām;
· maksātnespējas procedūras atvieglošanu vienkāršajiem iedzīvotājiem, kas viņiem ļaus nemaksāt par banku nemākulīgo politiku trekno gadu laikā un sākt jaunu dzīvi.
Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa" kategoriski iestājas pret:
· pensiju samazināšanu un atbilstoši sociālā nodokļa likmes samazināšanu
· turpmāku pievienotās vērtība nodokļa (PVN) paaugstināšanu;
· ienākuma nodokļa pamatlikmes paaugstināšanu juridiskajām personām.
Ir acīm redzams, ka cilvēki centīsies izvairīties no nodokļu nomaksas tik ilgi, kamēr viņi nebūs pārliecināti par to, ka samaksātie nodokļi atgriezīsies pie viņiem kā sociālas garantijas, veselības aizsardzības pakalpojumi, drošības garantijas, iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību, infrastruktūras uzlabojumi, kā arī citās godīgas un prasmīgas valsts pārvaldes formās. Valsts varai ne tikai vārdos ir jāgarantē tas, ka nauda, kas uzticēta valstij, netiks nozagta, netiks izmantota krāpnieku bagātināšanai. Valstij ir jāparāda, ka tā ir taisnīga un saprātīga, un tas ir jāpierāda ar savu darbu un rīcību.
Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu un būtiski paaugstinātu ienākumus no nodokļiem, mums ir jāveic šādi pasākumi:
· jāpierāda sabiedrībai, ka nodokļu ieņēmumi netiek izzagti;
· nodokļu nemaksāšana jāpieskaita smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus sabiedrība nosoda;
· jāparāda, ka valsts rīcībā ir pietiekams represīvs spēks, kas garantē, ka sods par nodokļu nemaksāšanu ir neizbēgams;
· jāparāda, ka valsts nevajā tos, kas brīvprātīgi ir mainījis savu attieksmi pret nodokļu maksāšanu;
· jāievieš nulles deklarācija.
Mums ir jāveic konkrēti pasākumi, kas sekmētu pastāvīgu un stabilu IKP pieaugumu. „Saskaņai" ir priekšlikums, kā radīt darba vietas, kā valsts var palīdzēt uzņēmējiem, attīstīt ražošanu un sasildīt ekonomiku. Taču, pirms sāku runāt konkrēti, es atļaušos nelielu ekskursu vēsturē.
Kādreiz - pirms kara - pasaulē runāja par četrām Baltijas valstīm. Par Lietuvu, Latviju, Igauniju un Somiju. Visām šīm valstīm ir līdzīga vēsture. Somijas un Krievijas attiecību vēsture ir ne mazāk emocionāla, kā mums. Somi savam austrumu kaimiņam var uzrādīt pretenziju sarakstu, kas nav īsāks par mūsējo. Arī nesaskaņu iemesli ar Krieviju Somijai varētu būt tādi paši kā mums. Taču, neraugoties uz iespējamām nesaskaņām un pretenzijām, Somijas politika gan agrāk attiecībā uz Padomju Savienību, gan tagad attiecībās ar mūsdienu Krieviju vienmēr kā diena pret nakti ir atšķīrusies no Latvijas politikas. Kāpēc es tagad par to runāju? Mūsu attieksme pret rusofobiju un Latvijas ārpolitiku attiecībās ar Krieviju visiem ir labi zināma un nekā jauna te nav. Tagad es par to runāju tikai un vienīgi mūsu ekonomiskās programmas kontekstā. Tikai tāpēc, ka vienīgi pilnīgi akli politiķi, tikai tie, kas norūpējušies, meklējot labumus tikai sev, un nespēj domāt valstiskās kategorijās, tikai tie, kurus naids padara aklus, nespēj ieraudzīt, kādu grandiozu ekonomisko potenciālu slēpj Latvijas attiecības ar Krieviju!
Visi runā, ka mums ir vajadzīga sava Nokia. Varbūt mums vajadzētu palūkoties uz to, kā radās somu Nokia un pamācīties no somiem? Nokia radās, pateicoties ilggadējām Somijas tirdzniecības attiecībām. Pateicoties tirdzniecībai, kura Somiju padarīja bagātāku un ļāva ieguldīt līdzekļus inovācijās un iekarot ar šīm inovācijām visas pasaules tirgu. Nokia zīmola pazīstamība visā pasaulē ir rezultāts tam, ka Somija Padomju Savienībai piegādāja preces, sākot ar riepām un beidzot ar apaviem. Latvijas ražotāji varētu desmitkāršot ražošanu, pateicoties kontaktiem ar Krieviju. Tagad Latvijā, piemēram, nav neviena liela pārtikas produktu ražotāja, kas varētu nodrošināt kaut vai vienu Krievijas veikalu tīklu. Taču Latvijas ražotāji ir pietiekami gudri un spēcīgi, lai kļūtu lielāki, ja vien viņiem būs tādi pasūtījumi. Visas ražošanas nozares Latvijā - sākot no farmācijas un IT tehnoloģijām un beidzot ar pārtikas produktiem un lauksaimniecību, nemaz nerunājot par tranzītu, ostām, dzelzceļu - varētu iegūt simtos procentu skaitāmu pieaugumu, ja tām tik tiešām atvērtos Krievijas tirgus. Es jau tagad redzu, kā mūsu oponenti, kuriem nav nekādu citu priekšlikumu, runā par jaunu atkarību no Krievijas un neatkarības zaudēšanu. Viņi runā tādas muļķības, kuras nekad neatļausies Somijas politiķis. Kamēr Latvija būs nabadzīga, tā būs atkarīga no Krievijas, no Starptautiskā Valūtas fonda, no Zviedrijas bankām... un šis saraksts ir bezgalīgs. Nabags vienmēr no visiem ir atkarīgs. Ja mēs gribam būt neatkarīgi, mums ir jākļūst bagātiem!
Atkārtosim Somijas ceļu!