Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Neesošās “iespaidīgās” reformas izglītības nozarē.

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ululiņš
u
Kāpēc visi spriež tikai par organizatoriskām reformām, aizmirstot galveno mērķi - izglītības kvalitāti? Nav šaubu, ka Latvijā skolotāju saviesies pārāk daudz, ko spilgti parādīja KNL.Nav šaubu par to, ka skolās strādā gan Pedagogi ar lielo burtu, gan aiz pārskatīšanās ieklīduši cilvēki. No pēdējiem pašlaik būtu īstais laiks atkratīties. Kas tagad būtu jādara: 1. Precīzi jādefinē, kādu mēs gribam redzēt izglītotu LR iedzīvotāju. 2. Atbilstoši šim mērķim jāpārkārto skolu programmas. 3. Novadu centros jāveido spēcīgas skolas, nodrošinot bērnu nokļūšanu līdz tām. 4. Jātiek vaļā no gadījuma rakstura cilvēkiem skolās. Pēc tam varētu padomāt, kā optimizēt valsts augstskolas.
Lurike
L
Vai, Mildiņ, nevajag tik garšīgas kotletītes cept un vēl nelikt mierā, kad vairs negribas, tad nebūs liekā svara. Lieku galvu ķīlā, ka tur, kur strādā sirmā skolotāja, neviens skolēns necieš no liekā svara. Rīgā neviens tādu brēcošu kuriozu nepieļaus un laukos bērni tik ātri neaptaukojas kā Rīgā -no tēta mašīnas ieveļoties mājā pie datora.Stulbākais ir tas, kamēr nebūs skaidrības, uz kurieni aizies tā skolēnam sekojošā nauda, tikmēr arī nevarēs izpīpēt, kuriem skolotājiem jāmeklē jauns darbs. Skaitļi baisi, bet smieklīgi arī. Kaut ko tādu var darīt smagā ķitē ar vāli rokā - uz rāvienu samazināt skolotāju skaitu par 2000-12000! Tiešām atkal nav ieraugāmas tās nelielās ministrijas darboņu summiņas, praktiķiem kabatās miljoni? Lai nu veicas cilvēkiem, tikai nevajag domāt, - pensionāri skolās turpina strādāt tāpēc, ka tur visa dzīves jēga? Gan jau kāds ir arī tāds, bet citam pensija arī ar diviem cipariem rakstāma, un tad to vēl metīs ārā... eh, riebjas ņaudēt, bet jēgas visā gauži maz.
Autorei
A
Raksts ļoti vājš- 11.klases skolnieces projekta darba līmenī. Nevar prasīt no citiem,ja nav pašam dots.
Raita
R
Ne jau Koķe pie vainas, bet administrators - tas nejēga Gruškevics, kurš pat runāt nav iemācījies!
sii
s
Piekriitu raksta autorei. Pat man kaa nespeciaalistam duuraas aciis tas, ka Kokjes manifesta pamatprincips ir - ATKRATIITIES NO VISA, TAI SKAITAA ATBILDIIBAS. Nu jaa, kontroles funkcijas gan vinja grib patureet....
zimis
z
Absoluti neprofesionali, fakti totali neatbilst patiesibai. bez reformam nevus iespeja runat par kvalitativu izglitibu un atbilstosu saturu; nauda seko skolenam - tika izdomats tad, kad raxta minetie vel gaja pamatskola; skolu slegsana NAV uzvelta pasvaldibam, jo tas ir skolu dibinataji un pienem lemumu gan par atversanu, gan par slegsanu; par karjeras izglitibu - tie ir MELI, jo nez kapec VIAA ir projekti saja joma; ne jau ministre netikas ar studentiem, bet gan studenti ATTEICAS TIKTIES AR ministri uttttt. manuprat, sanaca isi un loti argumenteti. Jo vairak - sos faktus nu ta ka vadosa laikraksta parstavei vajadzetu zinat.
Redziet,
R
"Viens labs darbs gan tomēr tiks izdarīts – no 17 ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm tiks izveidotas četras! Šķiet, pilnīgi neticami. Vai tieši otrādi, tas tikai nozīmē to, ka tām 17 nav bijušas īpašas jēgas." Aģentūras paplašinājās tāpēc, ka ministrija deleģēja prom no sevis visas reālā darba funkcijas - dažādu programmu administrēšanu u.tt. Taču, tajā pat laikā paplašinājās arī pati ministrija! Pieaudzēja birokrātiju, lai kontrolētu citu cilvēku, citu iestāžu darbu un prasītu rezultātus. Bet kā ir ar IZM veikuma un rezultātu kontroli? Tomēr vēl traka birokrātija ir FM un tās aģentūrās. Ir saveidots kontrolētāju aparāts un no tā nekāda produktivitāte nav gaidāma.
reality
r
'' Tātad izglītības sistēmā ir haoss, un tas ir reāls drauds sabiedrībai – precīzāk – tiešs drauds tās nākotnei. '' - par kādu nākotni iet runa - vai par viena IZM ministra darbošanās vidējo laiko ? Nāks jauns ministrs/ministre - būs jaunas idejas un reformas ?
nepiekrītu
n
tie gudrākie, kad tiek pie teikšanas izradas tadi pasi dumiķīši: Dombrovskitis tads pats piemers.
šausmas
š
IZM nojēdz strādāt tikai pa vertikāli no augšas uz apakšu. Zināšanu pienesuma no apakšas uz augšu nav, tāpēc vadība sēž uz sausās paikas. Un pareizi, jo nav pieprasījuma. Bet pieprasījuma nav tāpēc, ka ir neprasme strādāt mūsdienu apstākļos. Nav arī horizontālās komunikācijas, jo ierēdņi vispār nesaprot, ko tas nozīmē. Morāle ir tāda, ka viss IZM aparāts ir totāli jāreformē, taču pirms to darīt, vakadzētu sagatavot vīziju, kā viss darbosies pēc totālās reorganizācijas.
dzeris
d
Pilnīgi piekrītu. Vienīgais, ko vēl var teikt - visu to var attiecināt uz jebkuru ministriju šai valstī un arī valsti kopumā. Mums pie varas nejēgas, jo visus 18 gadus notikusi negatīvā atlase -- pie teikšanas tika ne jau izglītotākie, gudrākie, ar iniciatīvu apveltītie, bet paklausīgie zombiji, kuriem galvenais bija bīdīt savas lietas un klausīt sponsoram, un, pasarg dievs, nelaist pie teikšanas nevienu, kas izskatās gudrāks. Tāpēc jau esam, kur esam, bet viss vēl priekšā, šie te turpuinās, kamēr tā valsts netiks pilnībā izputināta, tagad to jau var redzēt.
Mildiņa
M
Piekrītu Jūsu rakstītajam. Koķe, kā jau veca partijniece varbūt prot tikai runāt, ne darīt, bez tam izglītības sistēma ir tik ļoti bīstama jebkuram, ka to reformēt neuzņemtos laikam neviens! pamēģini aiztikt to skudru pūzni, ka tā iemītnieces metīsies jebkuram virsū aizstāvot savas merkantīlās intereses. Par skolotājuskaita samzināšanu gan nevajadzētu uztraukties, jo izglītības sitēmā strādā ap 4 tūkstoši pensionāru. Nesen uzzināju, ka par fizkultūras skolotāju viena rajona skolā strādā skolotāja kurai jau 78 gadi!!!! Atvainojiet, tad kāpēc mēs brīnamies, ka skolēni ir aptaukojušies un slinki kustēties!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Modes muzeja jaunā izstāde Auksti

Izstāde veltīta rudens un ziemas sezonas apģērbiem un aksesuāriem un aicina iepazīt virsdrēbju vēsturi, kā arī aizdomāties par klimata saikni ar apģērbu, ko valkājam.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja