Tā ir iespēja mainīt vidi un netraucēti strādāt – par iegūto iespēju saka kim? Rezidences balvas 2017 laureāte māksliniece Ieva Kraule, kura ir devusies uz Londonu, lai trīs mēnešus pavadītu bezpeļņas mākslas organizācijas Gasworks izstāžu, darbnīcu un starptautisko rezidenču programmā. Pirms uzvarētāja nosaukšanas Ieva Kraule pajokoja, ka ir iecerējusi tur dzert tēju ar karalieni un gleznot korgijus, līdz viņu iecels par oficiālo galma mākslinieci.
Šī balva ļauj daudzsološam Latvijas māksliniekam vai divu mākslinieku apvienībai piedalīties rezidences programmā vienā no Laikmetīgā mākslas centra kim? partnerorganizācijām. Iepriekšējos gados to ir izmantojušas mākslinieces Darja Meļņikova un Ieva Epnere, kuras divus mēnešus pavadīja attiecīgi Berlīnē un Ņujorkā. Savukārt 2018. gada uzvarētājs dosies uz Artport rezidenču programmu Telavivā.
"Visdrīzāk Londonā es turpināšu darbu pie Sofijas, kuru uztveru kā darbarīku vai asistentu, kurš mainās, attīstās un piemērojas, lai palīdzētu darbā ar dažādiem projektiem," sarunā ar KDi atklāj Ieva Kraule, ar kuras radīto varoni – automatonu – var iepazīties mākslinieces personālizstādē α: Maldugunis. Tā līdz 7. maijam ir aplūkojama Laikmetīgās mākslas centrā kim?.
Nēģi bļodā un Ņujorkā
"No izstāžu zāles pretī veras Sofija. Radīta, lai izpildītu iepriekš ieprogrammētu darbību sekvenci – stāstītu stāstus. Varbūt Sofija ir vienkāršs automatons – lateksa maskas pilnībā neapslēptā mehānika šķiet droša norāde uz to. Bet viņa ir arī kas vairāk – sava radītāja kalps, skatītāja vakara zvaigzne un naktīs, izdziestot galerijas gaismām, tikai sastindzis rotājums uz galerijas sienas," rakstīts izstādes anotācijā.
Tieši šeit māksliniece ir satikusies ar Gasworks kuratoru Robertu Lekiju, kurš iepazinies ar visu četru kim? Rezidences balvas finālistu daiļradi, lai izvēlētos uzvarētāju (uz balvu pretendēja arī Maija Kurševa, Evita Vasiļjeva un Krišs Salmanis). Tā kā Ieva Kraule pašlaik nedzīvo Latvijā un viņai nav savas darbnīcas, māksliniece ir stāstījusi par to, ko ir iecerējusi izstādīt, un izlīdzējusies ar dokumentāciju no savām iepriekšējām ekspozīcijām, skaidrojot, kāpēc tās izskatās tieši tā, nevis citādi.
Gasworks kurators atzina, ka tieši Ievas Kraules lateksa mehānismi un stāsti, kuros straujā tempā vēstīts par novecošanu un nēģiem, atspoguļo pārliecinošāko saskaņu starp formu un ideju skaidrību. "Jā, mums bija saruna par nēģiem. Izrādījās, ka Roberts Lekijs nezina, kas tas ir. Es viņam paskaidroju, kā tas izskatās un kāds ir tā dzīvesveids. Viņš bija dziļās šausmās, ka kaut kas tāds eksistē un ka cilvēki to ēd," saka māksliniece.
No kurienes nēģi? Pagājušajā vasarā Ņujorkā tika atklāta Ievas Kraules un Eidanas Kohas izstāde The Person You Are Trying To Reach Is Not Available, kuru papildināja stāsts par Ievas bērnības atmiņām. "Mans vecaistēvs strādāja par kuģa mehāniķi, līdz ar to mājās bieži vien tika nestas svaigas zivis. Es spilgti atceros, ka mūsu vannā bija ielikta bļoda ar dzīviem nēģiem, no kuriem viens iebēga kanalizācijā," atklāj māksliniece.
Radītāja vājuma pretmets
Ieva Kraule ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā Vizuālās komunikācijas nodaļā, patlaban viņa mācās Sandberga Mākslas institūtā Amsterdamā, kuru māksliniece ir izvēlējusies multidisciplinārās programmas dēļ, jo viņai patīk papildināt objektus un instalācijas ar stāstiem. "Mani interesē rakstīšana kā daļa no mākslas darba," akcentē Ieva Kraule. Pēc studijām viņa plāno atgriezties Rīgā.
Tieši Amsterdamā ir radusies ideja par Sofiju. "Pasniedzēji man ieteica veidot performances, bet tas nav gluži tas, ko es gribētu darīt, es pat teiktu, ka tas nav kaut kas, ko es varētu, tādējādi jautājums, kā izmantot rakstīto tekstu izstādēs, palika neatrisināts, līdz dzima ideja par Sofiju," stāsta Ieva Kraule. Mākslinieci ir iedvesmojusi interese par robotikas vēsturi un aktuālajiem pētījumiem mākslīgā intelekta jomā. Ieva Kraule norāda, ka mūsu priekšstati par robotiem maina formu – no mistiskiem nākotnes mehānismiem tie pārvēršas par kaut ko īstu. Mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas realitāti, fantāzijas par to fizisko formu atvirzās fonā, un aktualizējas ētikas jautājumi.
Nesen Ieva Kraule ir pielikusi punktu savam maģistra darbam, kurš ir rakstīts dialoga formā. "Tās ir sarunas starp mani un Sofiju par dažādām tēmām – galvenokārt par to, ko var spriest par radītāju pēc tā izgudrojuma," piebilst māksliniece. Šo automatonu Ieva Kraule ir radījusi kā papildinājumu sev, kā palīgu, kurš viņas vietā darītu to, ko pati nespēj, – publiski uzstātos. Sofija ir sava radītāja vājuma pretmets – radīta tā, lai nekļūdītos, nemulstu un neaizmirstu. "Viņai nav ķermeņa, tikai galva, kuras vienīgā spēja ir runa, kas zināmā mērā norāda uz manu vēlmi sevi saistīt tikai ar intelektuālu pienesumu," atzīst māksliniece.
Ieva Kraule
Izstāde α: Maldugunis
Laikmetīgās mākslas centrā kim? līdz 7.V