Šī attieksme ļoti skaidri bija redzama nu jau ievēlētā prezidenta Valda Zatlera izvirzīšanā, politikāņiem kategoriski atsakoties apspriest to, ka šis tomēr ir cilvēks ar lielu jo lielu ētikas problēmu. Tikpat skaidri tā ir redzama situācijā, kuru šodien laikrakstā Diena aprakstījis kolēģis Askolds Rodins. Gandrīz vai negribas ticēt, ka politikāņi tik tiešām plāno atcelt visus apdāvināšanas ierobežojumus, kādi patlaban minēti likumā par interešu konflikta novēršanu, un pie tam vēl atcelt visus ierobežojumus, kas saistās ar bagātu cilvēku cerībām, māju būvēt pēc iespējas tuvāk ūdeņiem un par apkārtējo dabu nedomāt vispār. Gandrīz negribas, bet Aigara Kalvīša augstprātīgā banda tā rīkojusies kopš 2006. gada vēlēšanām, un nav iemesla domāt, ka politikāņi pēkšņi būtu pratušies kauna. Skumji, bet fakts.
Gribas jau cerēt, ka valdošā banda pati sev ar šo attieksmi rok kapu, bet sabiedrības atmiņa ir īsa jo īsa, un gadījumā, ja nenotiks nekas ārpuskārtas, nākamās Saeimas vēlēšanas būs tikai pēc 40 mēnešiem. Pirmais rādītājs par to, vai ļaudis tik tiešām ir gatavi pieciest šo paceltā pirksta attieksmi, būs nākammēnes paredzētajā referendumā par Kalvīša kliķes vājprātīgā steigā apstiprinātajiem drošības likumu grozījumiem. Tie nāca no precīzi tās pašas buķetes, kā likumprojekts par dāvanu ierobežošanas atcelšanu -- politikāņiem labāk, pārējie var iet ieskrieties ar visām pārdomām par ētiku un morāli. Referendumā nepieciešams pateikt stingru "nē" šai patvaļai, un tomēr jāceļ pēc iespējas lielāks tracis arī par pēdējo bezkaunības piemēru.
***
Vēl daži vārdi par vakar notikušajām Draudzības dienām. Nebija grūti pamanīt, ka gandrīz katrā fotogrāfijā, kurā redzami protestētāji, protestētāji rāda to pašu rupjo žestu, kā Jānis Lagzdiņš, vien izteiksmīgāk un konkrētāk. Re, kā politikāņi "māca" jauno paaudzi, un labi gan audzināti ir šie tipiņi. Psiholoģijas teorija mums māca, ka gandrīz noteikti šo aktīvistu starpā bija dažs labs, kurš ir nobijies pats no savas seksualitātes un tāpēc ālējas. Protestētāju īpaši daudz nebija, arī homofobu rīkotajā koncertā (un milzīgi liels fui Olgai Rajeckai, Gvido Lingam un pārējiem, kuri to atbalstīja, kā arī Dainim Kalnam, kurš vismaz kā ārsts sevi tagad ir diskreditējis pavisam) nebija ne tuvu tik daudz cilvēku, cik organizētāji iepriekš bija apgalvojuši. Pārfrāzējot klasiķi Kalvīti, kvaukšķi rej, bet karavāna iet tālāk. Nākamgad pasākums būs vēl lielāks un protesti būs vēl mazāki, jo paldies Dievam un par spīti politikāņu centieniem nodrošināt pretējo, sabiedrība tomēr pieaug.
Jauku visiem dienu!