Novatoriski un lēti
Laikā, kad pazīstams Rīgas arhitekts sola arhitektūras kvalitātes krišanos Latvijā krīzes dēļ, Rīgas mākslas telpā (RMT) izstādē Ārējie sakari. Vācijas jaunie arhitekti var aplūkot novatorisku arhitektūru, kas nereti radusies par spīti krīzei un mazam budžetam, turklāt ne brīdi nezaudējot izslavēto vācu tieksmi uz perfekciju.
Izstādes saknes meklējamas nosacīti jauno (līdz 45 gadiem) vācu arhitektu vēlmē popularizēt sevi ārzemēs. VFR Arhitektu kamera uzrunāja Vācijas Ārējo sakaru institūtu (ifa), lai palīdzētu sarīkot šādu izstādi, tika izveidota žūrija, noorganizēts konkurss. Pieteicās apmēram 50 pretendentu, no kuriem izvēlējās 15 biroju un 14 projektu. Iesniedzēji bija vācu arhitekti, kas strādājuši ārzemēs. Vairāki ir debijas projekti, kas uzvarējuši lielos konkursos.
"Darbu, ko izvēlēties, nebija daudz," stāsta izstādes kuratore arhitektūras vēsturniece Romāna Šneidere. "Biju domājusi, ka ārzemēs strādā vairāk vācu arhitektu. Izrādījās, ka tikai aptuveni 5% no visiem. Daži pretendenti nebija interesanti, viņi bija būvējuši vienkārši parastas ēkas."
Izstādē ir pārstāvēts gandrīz viss arhitektūras spektrs: divi pilsētprojekti, dzīvojamās ēkas, mākslas un izglītības celtnes, biroju ēka, ainavas plānojums.
Piemēram, birojs planwerk/plan&werk kopā ar rumāņu arhitektiem izgudroja metodi, kā reģenerēt divas Transilvānijas pilsētas, kuras sociālisma laikā bija zaudējušas šarmu. Arhitekti izstrādāja vispārēju pilsētas reģenerācijas plānu, identificēja vairākas vietas, kas iedzīvotājiem šķita būtiskas, un, piepalīdzot pašvaldībai, ar vienkāršiem līdzekļiem tās atjaunoja un uzlaboja — iestādīja kokus, atjaunoja laukumu segumu, salaboja ietves. Atjaunošanas "vīrusam" izplatoties, savas mājas sākuši kopt un krāsot arī paši iedzīvotāji, un pilsētas pamazām atgūst svaigumu.
Pēc dabas katastrofas
Viens no optimistiskākajiem ir biroja Graft un aktiera Breda Pita kopprojekts kādā viesuļvētras Katrīna totāli izpostītā rajonā Ņūorleānā ASV. Jaunie arhitekti kopā ar slaveno aktieri ierosināja atjaunot nabadzīgu rajonu, ko stihijas dēļ bija pametusi vairāk nekā puse iedzīvotāju. Viņi izveidoja lētas līdzinieces šā rajona tradicionālajām ēkām, kas izstieptā, šaurā plānojuma dēļ tiek sauktas par Shotgun house jeb šautenes ēkām. Tā kā rajonā vienmēr pastāv plūdu un vētru draudi, ēkas ir uz pāļiem un uz to jumta izveidots helikoptera nosēšanās laukums, lai nelaimes gadījumā varētu savākt cilvēkus. Jumtā ir hermētiski noslēgta kastīte, kur glabāt dokumentus. Breds Pits šajā projektā ieguldīja piecus miljonus dolāru, nodrošinot līdzfinansējumu cilvēkiem, kuri vēlēsies ņemt hipotekāro kredītu, lai būvētu sev ēku.
Savukārt birojs FAR Frohn & Rojas Čīles laukos uzprojektēja gaisīgu mazbudžeta ēku, kas it kā izdzēš robežu starp mājas fasādi un iekšieni. Tie ir sava veida "plaukti", kas pārsegti ar polikarbonāta "telti", atveramu ar rāvējslēdzēju.
Birojs Behet Bondzio Lin, izmantojot asprātīgus apgaismojuma risinājumus un spēlējoties ar dažādiem grīdas un griestu līmeņiem, ļoti šaurā apbūves vietā Taidžunas pilsētā Taivānā projektēja plašu, lētu ģimenes māju.
Moderns=sociāls
Viens no pazīstamākajiem izstādē apskatāmajiem projektiem ir Plasma Studio viesnīcai Puerta América Madridē.
Parastas viesnīcas īpašnieki palūdza arhitektūras zvaigznēm Normanam Fosteram, Zahai Hadidai, Ronam Aradam un citiem izbūvēt katram savu stāvu. Par vienu stāvu tika izsludināts arhitektūras konkurss, kurā uzvarēja jaunais vācu birojs Plasma Studio, kas izveidoja, iespējams, visinteresantāko plānojumu visā ēkā. Tas pretēji tradicionālajai viesnīcas idejai ar garajiem gaiteņiem nolēma izbūvēt no trīsstūra metāla moduļiem šķeltas konstrukcijas koridorus, kas pilnīgi maina telpas izjūtu, taču tai pašā laikā neliek cilvēkiem zaudēt orientāciju un klupt.
"Jaunie arhitekti nav tik prasīgi naudas ziņā un izmanto katru iespēju taisīt ko neparastu," stāsta kuratore R.Šneidere. "Tā ir paaudze, kurai vairs nav svarīgi kļūt par zvaigznēm. Viņi domā par robežu šķērsošanu, domā globāli. Viņi mēģina pētīt jaunus celtniecības materiālus, ilgtspējīgu arhitektūru, kā arī saprast svešas kultūras. Viņi nevēlas radīt stilu, būvēt kā Rems Kolhāss vai Deivids Čiperfīlds. Viņi grib būt neatkarīgi."
Šos principus, visticamāk, varētu attiecināt arī uz kuratores minētajiem klasiķiem jaunības gados, taču jau interesantāks ir cits viņas vērtējums: "Šodien arhitektūras modernitāte vairs nevar būt definēta caur stilu, formu vai attiecībā pret citu arhitektūru. Mūsdienu arhitektūrai jābūt modernai sociālā ziņā, pretējā gadījumā tā nevar būt moderna nekādā veidā."
Izstāde RMT apskatāma līdz 4.oktobrim.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.