Līdz 14. februārim Dubultu stacijas mākslas telpā ir skatāma izstāde Tikums un netikums ir tikai krāsas, kurā eksponēti mākslinieku Aijas Zariņas, Armīna Ozoliņa, Jāņa Indāna un Eimanta Ludaviča darbi. Iedvesmas avots ir 1894. gadā notikusī Aspazijas lugas Zaudētas tiesības pirmizrāde. Vairāk nekā pirms simt gadiem tā raisīja asas un ilgstošas diskusijas par mākslas lomu sabiedrības tikumības sargāšanā un veidošanā; tā aktualizējusies arī mūsdienās.
Izstādē ir aplūkojams Aijas Zariņas poliptihs, kas balstīts Aspazijas agrīnās poēmas Saules meita (1893) motīvos, galvenā varone tajā izdzīvo pāreju no izteiktas mesiānisma, cilvēces glābšanas noskaņas līdz cilvēku zemiskuma, nodevīguma radītam aizvainojumam, ko var samaksāt tikai ar atriebības lietām asinīm. Jāņa Indāna fotokolāžu cikls Trimdas slāņi pievēršas trimdai kā apziņas stāvoklim. Paši steidzīgākie var apskatīt arī pa garāmbraucoša vilciena logu!
Armīna Ozoliņa instalāciju Atpūta, Rotaļlietas un Vallenšteina dārzs šķietami dīkais, bezrūpīgais vēstījums glabā neizrunāta konflikta, pagātnē notikušas nodevības atrisinājuma gaidas. Šogad ir tapis jauns Aspazijas portrets Vērotāja, kas ir mākslinieka veltījums dzejniecei. Tas ir lasāms arī kā parafrāze par 1903. gadā radīto Aspazijas fotoportretu – tikai dzejnieces skatiens tajā ir kļuvis smagnējāks un skumjāks nekā minētajā avotā.
Izstādē skatāmi trīs lietuviešu mākslinieka Eimanta Ludaviča darbi, kas sasaucas gan ar Aspazijas daiļradē nozīmīgo un atkārtoti interpretēto pasaules glābšanas tēmu, gan domājamā glābjamā – indivīda, pūļa, cilvēces – vērtības jautājumu. "Nepārtraukta diskusija ar sevi par to, cik tālu iespējams atteikties no sevis pašas kaut kā cita vai kāda cita labā," tiek raksturots 1995. gadā tapušais ozolkoka Krucifikss, kas akcentē Aspazijai nozīmīgo upura motīvu.
Vairāk informācijas www.facbook.com/Aspazija.Dubulti.Tikums.