18.–21. gadsimts, kas iepazīstinās ar arhitektu oriģinālajiem zīmējumiem Latvijā un to izmaiņām vairāku gadsimtu garumā.
"Informācijas tehnoloģiju laikmetā ar rokām radītas lietas – zīmējumi, teksti – kļūst par aizejošu parādību un reizē ar to iegūst citu vērtību. Arhitektoniski projekti tiek izstrādāti profesionālās datorprogrammās, un tehnoloģijas, vēl vairāk, tiecas radīt unificētus rīkus, kurus ēku projektēšanā varētu izmantot arī autodidakti, t. i., "katrs pats sev arhitekts". Tādējādi nākotnē ir apdraudēta arhitekta personības radītā unikālā radošā doma. Ļoti iespējams, ka arī arhitektūras muzeju jaunāko laiku krājumi kļūs par digitālu datu glabātuvēm," uzsver izstādes kuratore Ilze Martinsone.
Izstāde ļauj hronoloģiski izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai no XVIII gs. beigām līdz mūsu dienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži meistari. Izstādē pārstāvēts klasicisma pionieris Latvijā, par pirmo Rīgas arhitektu uzskatītais Kristofs Hāberlands (no Hāberlanda oriģinālajiem zīmējumiem saglabājušies tikai daži – viens no tiem Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā), pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, te var iepazīties ar Brāļu kapu pirmajiem metiem, kurus XX gs. 20. gadu sākumā radīja Aleksandrs Birzenieks, var redzēt, kā arhitektūras stilistiku un zīmējumu ietekmējis XX gs. 30. gados valdošais autoritārisms, 60. gadu brīvību ilustrē slavenās Martas Staņas, Oļģerta Ostenberga un citu autoru darbi. Vēsture bezkaislīgi fiksējusi arī arhitektūras zīmējuma degradāciju 70.–80. gados. Tomēr tolaik stagnācijas nogurdinātie arhitekti, nespējot realizēties praktiskajā darbā, pievērsās konceptuālām idejām jeb t. s. papīra arhitektūrai, starp viņiem ievērojamais multimākslinieks Hārdijas Lediņš. Tikām radošais process, kas notiek prāta un rokas mijiedarbībā, arī digitālajā laikmetā atklājas dažu izcilāko latviešu arhitektu – Gunāra Birkerta, Andra Kronberga – zīmējumos. Kontrastā ar oriģinālajiem darbiem izstādē tiek demonstrēti arī mūsdienu arhitektūras virtuālie zīmējumi jeb vizualizācijas – pēdējos pāris gados konkursos uzvarējušie darbi un sabiedriski nozīmīgākie objekti.
Šodien notiek Rīgas pilsētas arhitektu biroja iniciēta diskusija par piemērotākajiem Nacionālās koncertzāles atrašanās vietas variantiem Rīgā. Šādā kontekstā daiļrunīgs šķiet izstādes eksponāts – arhitekta Anda Sīļa 2006. gadā zīmēta Rīgas koncertzāles skice, ar kuru viņa vadītais birojs Sīlis, Zābers un Kļava uzvarēja akustiskās koncertzāles starptautiskā skiču projektu konkursā.
Izstāde veidota no Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma materiāliem, papildinot to ar atsevišķiem priekšmetiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un privātkolekcijām. Izstādes kuratore – Ilze Martinsone, ekspozīcijas autors – mākslinieks Egils Mednis.
Ieeja bez maksas. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jāpiesakās dienu iepriekš. Muzejs atrodas viduslaiku dzīvojamajā ēkā Mazajā Pils ielā 19, vienā no t. s. Trijiem brāļiem.