Stāsts. Pirms nu jau diezgan daudziem gadiem manā dzimtajā pilsētā Čikāgā strādāja žurnāliste Pamela Zekmane. Zinādama, ka pilsētā ir grūti atvērt biznesu, nemaksājot visdažādākos kukuļus visdažādākajām amatpersonām, viņa ... atvēra savu biznesu. Tas bija krogs, kurš saucās (žurnālistei bija arī humora izjūta) "Mirāža". Vienā telpas galā bija spogulis, bet tas bija tikai vienpusīgs spogulis, no otras puses varēja fotografēt un filmēt. Pati Pamela Zekmane apsēdās bārā un gaidīja. Ilgi nebija jāgaida. Viens pēc otra nāca ļaudis, kuri teica, ka varot jau atvērt bāru, bet grūti būs, jo, lūk, te kaut kas ir veidots no koka un koks var aizdegties u.tml. Sekoja skandāls, kura rezultātā pietiekami daudz cilvēku nonāca aiz restēm.
Toreiz žurnālistikas profesijā izcēlās diskusija par to, vai tas ir ētiski, negodīgus ierēdņus filmēt prasām kukuli (ugunsdrošības inspektoram bija vajadzīgi tikai desmit nieka dolāri, lai ignorētu bīstamus elektrovadus). Protams, eksperiments nebūtu izdevies ne tuvu tik labs, ja Pamela Zekmane bāra logā būtu izkārusi šilti, uz kuras rakstīts "Telpās atrodas žurnāliste, kura cenšas apmānīt kukuļu prasītājus." Sabiedriskais labums šajā procesā nepārprotami bija ievērojams, par to nevar būt nekādu šaubu.
Protams, ierēdņi, kuri savu darbu dara ļaunprātīgi, ir cita kategorija, nekā politikāņi, kuri vienkārši izturas liekulīgi un, piedodiet, stulbi. Nekāds valstis ieguvums nav no tā, ka Aleksandra Jolkina ir pierādījusi, ka vismaz vienā gadījumā Šlesera klerikālā biznesa projekta pārstāvju runātais ir tukši vārdi. Taču sabiedrisks ieguvums tas ir pilnīgi noteikti, jo daudz kliedzošāka piemēra par to, ka arī svētulīgākajie "ģimenes vērtību" aizstāvji var uzvesties gluži nesvētulīgi, nevarētu būt. Vienalga, vai Oskars Kastēns uzskata, ka viņš piedalījies "spēlē" vai nē, nav cienīgi ne no valdības pusministra, ne no precēta vīrieša sūtīt tādas īsziņas, kā "ja mums būs lemts tikties, uzaicināšu tevi romantiskā ceļojumā" un "ne katru dienu var saņemt tik kārdinošu sms no slepeno attiecību valgos nokļuvušas meitenes." Tur, lai nu kā, nekā nepārprotama nav.
Aleksandra ir malace, un būs ļoti interesanti, kā uz šo gadījumu reaģēs pusministra svētulīgie kolēģi. Cilvēka tiesību "aizstāvis" Šmits jau ir pateicis, ka viņš sekojot "Bībeles 8. bauslim, kurā teikts -- tev nebūs nepatiesu liecību dot par savu tuvāku." Noteikti kā jau mācītājs, Šmits pratīs Bībelē atrast arī tos pantus, kuros ir runa par precētiem vīriešiem un ko atbilstoši kristīgajai morālei viņi drīkst un nedrīkst darīt.
Jauku visiem dienu!