Par jauno Dienu

Vakar no rīta atšķīru savu Dienu un ar neviltotu prieku konstatēju, ka no laikraksta 2. lappuses ir pazudis tas visnotaļ haotiskais bardaks, kāds tur bija pēdējo mēnešu laikā, un tajā atkal ir kādreiz ierastā komentāru lapa. Šorīt laikrakstā ir apgalvots, ka 80 procentiem lasītāju laikraksta formāta maiņa ir patikusi. Man neviens oficiāli nejautāja, bet es tādā gadījumā esmu to atlikušo 20 procentu starpā. Minētā satura maiņa 2. lappusē situāciju labo. Tas ir jauki.

Jauks ir arī jaunās Dienas vadītājas Nellijas Ločmeles teiktais par to, ka restrukturizācija varētu ļaut Dienai atjaunot preses piegādes pakalpojumus, ar kuriem pēdējā pusgada laikā ir gājis visnotaļ smagi. Gada sākumā attiecīgais dienests paziņoja, ka vairs nepiegādās Atkarīgo Rīta Avīzi, bet pirms kāda mēneša -- vairs neko izņemot pašu Dienu un tai radniecisko Dienas Biznesu. Visa pārējā piegādāšanu centrs atdeva Latvijas pastam, un tur nu jāatzīst tas ir tāds visnotaļ klupšus krišus process. Vakar, piemēram, man pastkastītē bija sestdienas Latvijas Avīze, kura pastkastītē nebija sestdien, bet nebija pirmdienas Atkarīgās, kurai vajadzēja tur būt. (Es visus laikrakstus, starp citu, lasu darba vajadzībām; sava prieka pēc lasu Dienu un Latvijas Avīzi, nekāda prieka nav raudzīties, kā pēc idejas inteliģents kultūras cilvēks Atkarīgajā kļūst par aizspriedumainu bremzi). Attiecīgā Latvijas pasta dienesta pārstāve skaidroja, ka parastā pastniece ir aizgājusi atvaļinājumā un aizvietotāja vēl nav apguvusi procesu. Tas tā var būt, bet katrā gadījumā kādreiz visas avīzes bija manā durvju spraugā pirms 7.00 no rīta, tagad pašā labākajā gadījumā pastā uz tām varu cerēt tā uz pusvienpadsmitiem. Ja Diena spēs atjaunot sistēmu, kura darbojās nevainojami līdz pat 2007. gada beigām, es tikai priecāšos.

Un pēdīgi, es ļoti ceru un esmu arī pārliecināts, ka Sarmītes Ēlertes aiziešana no laikraksta galvenās redaktores darba nemainīs laikraksta redakcionālo politiku. Diena Latvijā ir vajadzīga kā ēst, kā pretspars tai elpu aizraujošajai bezkaunībai, kāda ir redzama mūsu politiskās "elites" izpildījumā. KNAB lietā kārtējo reizi Kalvītis izrādās gatavs, likumu vienkārši ignorēt. Saeimā atradies pietiekami liels skaits, atvainojiet, dumjo galvu, lai nobalsotu par to, ka naudas atmazgāšana vairs nav noziegums. Joprojām acīmredzot grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis" ir uzskatāma par daiļliteratūru, kā to kādreiz nosauca lielais tautiskuma aizstāvis Dobelis, jo tajā darbojošās personas vismaz liels vairums attiecīgās Saeimas komisijas pārstāvju mierīgi uzskata par paaugstināmām amatā. Lopu dakterim, kurš ir iesēdies aizsardzības ministra krēslā, acīmredzot netiešs "nē" attiecībā uz zirgu gvardes veidošanu laikā, kad Afganistānā dienošajiem Latvijas zaldātiem nav pietiekama ekipējuma, nav bijis pietiekami pārliecinošs jēdziens. Un tie visi ir tie apstākļi, kuri liek veseliem 90 procentiem patlaban ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju teikt vai nu, ka šurpu vairs nebrauks nekad, vai arī par to nav pārliecināti. Protams, portāla anonīmie censoņi tagad varēs apgalvot, ka Diena izpilda Zviedrijas karaļnama pavēles, Sarmīte Ēlerte patiesībā bija spiesta aiziet, jo tika atmaskota kā ārvalstu spiegs u.tml., bet Dievs ar šāda veida ļautiņiem. Es Dienu gaidīšu katru rītu. Saku atkal -- tas ir mans laikraksts, un vēlu tam tikai labu.

Jauku visiem dienu. Kārtējo reizi izņemot visām dumjajām galvām Saeimā, kuras jauku dienu nav pelnījušas joprojām un nebūs tādu pelnījušas, kamēr nebūs atteikušās no pagājušās ceturtdienas idiotiskā balsojuma.