Taču vārdi ir viens, bet prakse -- kaut kas pavisam cits. Cita starpā būtu jākonstatē, ka nekas īpaši uz priekšu nav virzījies arī Valsts prezidenta kādreiz pārstāvētajā korupcijas jomā, proti -- "pateicību" maksāšanā dakteriem.
Runāsim atklāti. Valdošajai "elitei" cīņa pret korupciju ir kā dadzis acī, jo politikāņi zina ļoti skaidri, ka brīdī, kad tik tiešām tiks atšķetināti pirmām kārtām Ventspils mezgli un otrām kārtām digitalizācijas afēras lieta, lielas juridiskas problēmas radīsies pietiekami daudziem politikāņiem un pietiekami daudziem naudas devējiem, kuri stāv aiz viņiem. Tāpēc jau pērnie centieni atbrīvoties no Alekseja Loskutova, un tāpēc jau Segliņa murmulēšana par to, ka korupcijai ļaudis Latvijā pievērš pārāk daudz uzmanības. Politkorumpētā vide, kurā ieraduši šeptēties mūsu valsts politikāņi, ir duļķaina vide, patiesai cīņai pret korupciju tajā nav vietas. Un tāpēc skaļi var runāt cik vien uziet, bet, ja nesekos darbi, tajā skaitā ļaujot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam darīt savu darbu bez politikāņu iejaukšanās, tad runas tās vien būs.
Kas attiecas uz Rīgas domi, Valsts prezidentam ir taisnība, ka nav pareizi pilnīgi visus domes darbiniekus un domniekus vainot korumpētībā. Taču no otras puses, ir ļoti grūti ticēt, ka viņnedēļ aizturētie Štrams un Janita darbojās absolūtā vakuumā un pilnīgi neviens rātsnamā nezināja, ar ko abi censoņi nodarbojas. Vēl vairāk, Janitas diplomātā atrasto naudu taču bija paredzēts kādam atdot. Interesanti, kam. Vērts arī atcerēties Satversmes tiesas atceltos ostas apbūves plānus, kurus tiesa noraidīja, jo ostā nebija veikti likumā paģērētie pētījumi par to, kā lielie apbūves projekti ietekmēs vidi. Neticu, ka domē pilnīgi neviens nezināja, ka šādi pētījumi ir vajadzīgi. Tas nozīmē, ka domē valdošā koalīcija nolēma likumu vienkārši ignorēt. Nevaram zināt, vai šīs nevērības nodrošināšanai kāds kaut ko maksāja, taču smirdīgs minētais lēmums bija jau pa gabalu. Tāpēc pirms domniekiem tagad sākt paust svētulīgu sašutumu par to, ko vakar radio pateica Juta Strīķe, viņiem derētu vispirms padomāt, kāpēc Juta Strīķe nonāca pie tiem secinājumiem, kurus viņa pauda. Viņa nav cilvēks, kurš runā arī tad, kad smadzenes nav ieslēgtas, kā to dara iepriekšminētais iekšlietu ministrs. Saku atkal -- vārdi ir viens, darbi ir kas cits.
Jauku visiem dienu!