Kamēr Latvijā māksla joprojām meklē telpu un muzeju attīstību bremzē budžeta, atalgojuma un personāla problēmas, Igaunijas kultūras infrastruktūras telpiskais ietvars kļūst arvien pamanāmāks. Iemesls braukt uz Igauniju, lai apmeklētu jaunu muzeju vai mākslas centru, šogad bijis vairākkārt, un šī tendence turpinās.
Mūsdienu mākslas pielūdzējus jau kopš vasaras ar starptautisku izstāžu programmu, kafejnīcu, restorānu un apmeklētājiem izdevīgu atvēršanas laiku no deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā uzlādē no Stokholmas importētais fotogrāfijas centra koncepts Fotografiska. Centrs iekārtojies pamanāmā ēkā dzelzceļa malā radošajā kvartālā Telliskivi, kur daudzos ēdināšanas uzņēmumus, dizaineru veikaliņus un birojus kopā satur jaunām funkcijām pielāgotais postindustriālais bijušās Krievijas impērijas, pirmās Igaunijas brīvvalsts un PSRS arhitektūras mantojums, kas raksturo visu Tallinas Kalamajas apkaimi. Centram Fotografiska šajā eklektiskajā vidē pie dzelzceļa ir sava jauna ēka (autors – igauņu arhitektūras birojs Salto Architects), vairākas mājas kvartālā kvalitatīvi pārbūvētas, bet citas uzlabotas ar vienkāršākām metodēm – melnu krāsu vai provokatīvu grafiti.
Septiņus metrus no jūras
Arvien redzamāks kļūst arī savulaik slēgtais Noblesnera ostas rajons Kalamajas otrā pusē Tallinas ziemeļos, kur pie pašas jūras, bijušās kuģu rūpnīcas teritorijā, veidojas jauns dzīvojamais, biznesa un kultūras kvartāls. Lai arī nostāk no centra, bijusī industriālā teritorija pamazām pārvēršas par pievilcīgu vidi, kurā toni nosaka Baltijas jūras tuvums un skarbi pelēks šarms. Ceļi, autostāvvietas, publiskā autobusa pieturas un jahtklubs jau ir izveidoti un darbojas, uzceltas arī pirmās dzīvojamās un biroju mājas, kas sevi reklamē ar "tikai septiņus metrus no jūras", un tā arī ir – pie krastmalas ēkām matos pūš vējš un uz lūpām var just sāls garšu.
Vienā no bijušajām rūpnīcas ēkām oktobrī pirmos apmeklētājus sagaidīs Proto izgudrojumu fabrika, piedāvājot aizraujošus stāstus par tehnoloģijām un virtuālo realitāti, savukārt citā ēkā jau 21. septembrī ar ASV mākslinieces Rafaelas Šērlijas rozā dūmu šovu atklāja mākslas centru Kai. Šis fakts drosmīgi iezīmē jaunu punktu Tallinas mākslas adrešu kartē un ir vērtējams kā nozīmīgs notikums Igaunijas mākslā, jo pēc sekmīgas vairāku gadu darbības centru atvēris un mājvietu atradis Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības centrs (fonds ECADC).
Izdevība izstaigāt jaunā mākslas centra telpas rodas īsi pirms atvēršanas Tallinas arhitektūras biennāles atklāšanas dienās kopā ar fonda un Kai projektu vadītāju Kadi Ellu Tehisti. Viņa stāsta, ka centra atvēršana ir loģisks turpinājums 2012. gadā dibinātā fonda mērķim profesionalizēt Igaunijas mākslas vidi: "Mēs redzējām, ka galerijas nepiedalās starptautiskajos mākslas tirgos, ka mākslinieki neprot risināt sarunas, nemāk uzrakstīt preses relīzi, bet bez tā nav iespējams iegūt starptautisku uzmanību. Turklāt tas atņem laiku, ko mākslinieki varētu pavadīt savā studijā." Tieši šādas mazas un praktiskas ambīcijas un fonda direktores Karinas Lānso Par mākslu – profesionāli Pie krastmalas ēkām matos pūš vējš un uz lūpām var just sāls garšu. Bijušajā kuģubūves ostā Tallinā atvērts mākslas centrs Kai Teksts Ieva Zībārte sakari un atrašanās Ņujorkā igauņu mākslai un māksliniekiem ir ļāvuši nokļūt starptautiskajā apritē.
Mākslas vides profesionalizāciju fonds veido ar vairāku projektu palīdzību. Viens no tiem, ko būtu derīgi praktizēt Latvijā un ko daļēji īsteno Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle RIBOCA, ir vieskuratoru programma, kuras ietvaros dažādu galeriju un muzeju speciālisti no ārvalstīm ierodas Igaunijā, lai iepazītos ar igauņu mākslu. Fonda mājaslapā izvieto to vieskuratoru CV atklāj nopietnu profesionālo un akadēmisko ekspertīzi, un šie eksperti tiek vesti uz mākslinieku darbnīcām, galerijām, citām mākslas institūcijām ar ideju, ka vizīšu rezultāts agrāk vai vēlāk būs igauņu mākslinieku iekļaušana starptautiskās izstādēs. Fonds piedāvā arī divu mēnešu rezidenci igauņu māksliniekiem Ņujorkā, īsu akadēmisku kursu jaunajiem galeristiem, konsultē un palīdz galerijām piedalīties starptautiskajos mākslas tirgos.
Septiņu gadu darbam ir rezultāts: fonda izdotā ziņu apskata septembra laidienā lasām, ka galerija Okapi piedalās Photoville Festival – Ņujorkas lielākajā fotomākslas sarīkojumā, galerija Temnikova & Kasela – laikmetīgās mākslas tirgū Cosmoscow Maskavā, mazais mākslas izdevējs Lugemik – Ņujorkas mākslas grāmatu tirgū, ziņas turpinās ar mākslinieku izstādēm Amsterdamā, Upsālā un Kualalumpurā. Arī iepriekšējo mēnešu ziņu izdevumos ir vismaz piecas ārvalstu adreses, kurās igauņu māksla nokļuvusi ar ECADC atbalstu. Īpaši ir panākumi, kas saistās ar iekļaušanu starptautiski pazīstamu muzeju un galeriju izstāžu kalendārā. Fonda izlolota bija igauņu mākslinieces Katjas Novitskovas izstāde Invasion Curves, kas notika Londonas galerijā Whitechapel 2018. gadā.
Kuģis uz ārvalstīm
Ar mākslas centra Kai atvēršanu fonda rīcībā ir vēl viens instruments ar plašām iespējām. Igauņu valodā "kai" nozīmē kuģu piestātni, simboliski arī pašu centru var uztvert kā kuģi, kas piestājis Tallinā, lai igauņu mākslu ievestu tālākos un dziļākos ūdeņos. 1916. gadā celtajai rūpnīcai un apkārtnei, kur tagad pēc KAOS Architects projektētās pārbūves mājo mākslas centrs, ir saistoša un sena vēsture – kuģi te tika būvēti un remontēti līdz pat pagājušajam gadam, kad sākās ēkas pārbūve. Paši pirmie šajā vietā ar biznesa plāniem ieradās Eiropas lielākais naftas rūpnieks Emanuels Nobels (Alfreda Nobela brāļa dēls) un Artūrs Lesners, kuri vēl Krievijas impērijas laikos ostā izveidoja zemūdeņu ražotni cara jūras kara flotei. Pati ēka ar galdnieku un metālapstrādes darbnīcām nodrošināja kuģu un zemūdeņu būvei ne pieciešamās palīgfunkcijas.
Pēc pārbūves mākslas centrs aizņem visu augšējo stāvu 450 kvadrātmetru platībā. Līdzās vienai lielai un divām mazākām izstāžu zālēm izveidota arī auditorija kino un izglītības programmām un kon ferencēm, biroja telpas, ko varēs izmantot arī citas mākslas organizācijas, un mākslinieku rezidence, kuras pirmajā izsludinātajā konkursā pieteicās 333 pretendenti no visas pasaules. Lejas stāvā pavisam drīz durvis vērs restorāns, kokteiļu bārs, veikals, japāņu krodziņš, kā arī vietējo iecienīta konditoreja – ambiciozi privātbiznesi, kas kopā ar Tallinas infrastruktūru, arhitektūras un kultūras piedāvājumu veido patīkamu iespaidu un apstiprina profesionalitātes konceptu. Mākslas centra Kai un Fotografiska atvēršana stiprina arī privāto mākslas organizāciju lomu un ekspertīzi, ko valstiskas mākslas organizācijas atsevišķās jomās piedāvāt nevar. Privātie mākslas centri spēj elastīgāk reaģēt uz sabiedrības pie prasījumu attiecībā uz programmu vai praktiskiem apsvērumiem, kaut vai pie dāvājot izstāžu apskati un dažādas mākslas norises vēlāk vakarā, kad vairākums valsts muzeju ir slēgti.
Mākslas centrs Kai ir atvērts katru dienu no 12.00 līdz 21.00, izņemot pirmdienas. Informācija par nokļūšanu un programmu atrodama mājaslapā kai.center.
Jaunākie muzeju un izstāžu zāļu projekti Igaunijā 2019. gadā
- Mākslas centrs Kai Tallinā – privāts mākslas centrs un valsts līdzfinansētā Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības centra mājvieta. Kai.center
- Proto izgudrojumu fabrika Tallinā – privāts prototipu un nākotnes tehnoloģiju izzināšanas centrs ģimenēm ar bērniem. Prototehas.ee
- Fotografiska Tallinā – Stokholmā dzimis privāts fotogrāfijas centrs ar restorānu un starptautisku programmu Telliskivi apkaimē. Fotografiska.com.
- Resnās Margarētas muzejs Tallinā – superpopulārā Igaunijas Jūras muzeja satelīts un UNESCO mantojuma vieta, kas pēc rekonstrukcijas durvis vērs novembra beigās. Meremuuseum.ee
- Thule Koda Sāremā salā – privāts muzejs, kas iepazīstina ar Sāremā salu kā Ultima Thule – vietu, kas ir aiz tālākās zināmās robežas. Kompleksā ietilpst arī salas lielākais kinoteātris. Thulekoda.ee
- Narvas muzejs – oktobra beigās pēc restaurācijas durvis vērs 700 gadu vecā Narvas pils un skatītājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija. Narvamuuseum.ee
- Igaunijas Ceļu muzeja jaunā izstāžu zāle Varbusē ar stāstu par automobiļiem un ceļiem cilvēka dzīvē. Maanteemuuseum.ee