Par mūzikas skolu "reformu"

gada 26. augusta Latvijas mūzikas un mākslas skolu direktoru sanāksmē Kultūras ministrijas (KM) darbinieki visiem mūzikas un mākslas skolu direktoriem izplatīja vēstules un krāsainus bukletus nodošanai pašvaldībās mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecākiem ar Kultūras ministra uzrunu un mācību programmu reformas skaidrojumiem. Izlasot vairāk nekā desmit tūkstošu eksemplāros tiražēto materiālu, pedagogu kolektīvā apbrīnojām to bezkaunību, ar kādu šajā bukletā dota melīga informācija par tā saucamās reformas mērķiem un labumiem, ko tā it kā piedāvā. Patiesība ir pavisam cita: KM darbinieki nerunā par patiesajiem tā saucamās izglītības programmas reformas iemesliem – nespēju panākt mūzikas skolām nepieciešamo valsts finansējumu.Valsts finansējuma samazināšanai atbilstošu mācību stundu un skološanās gadu samazināšanu par 35 – 40% nevar saukt par programmu reformu. Krass stundu skaita samazinājums visām mūzikas skolu licencētajām mācību programmām 6 un 8 gadu apmācības ciklos nosaukts par „Pamata programmu”, kura paredzēta tikai četrgadīgam apmācības ciklam.Pretstatā precīziem jau pusgadsimtu valdošiem standartiem katras klases mācību programmas apgūšanā jaunās programmas vairs neprasa šo standartu izpildi.KM piesola tikai, ka programma „nodrošina pamatiemaņu apgūšanu mūzikā un rosina interesi par izvēlētā mūzikas instrumenta spēli vai dziedāšanu”.Jaunā programma ietver sevī tikai nodarbības specialitātē – instrumenta spēlē vai dziedāšanā. Programma diletantiski piedāvā bērniem, kuri sper tikai pirmos soļus instrumentu spēlē, kolektīvo muzicēšanu jau no 1. klases. Vecā programma kolektīvo muzicēšanu paredzēja tikai no 3. un 4. klases, kad audzēknim jau izveidojies zināms instrumenta spēles iemaņu kopums.Jaunajā programmā dzirdes attīstīšanas priekšmets – solfedžo – apvienots vienā priekšmetā ar mūzikas vēstures un mūzikas literatūras priekšmetu, tādējādi sagraujot abu mācību priekšmetu profesionālu pasniegšanu. Rezultātā mācību priekšmets ir pārdēvēts par „Mūzikas mācības apgūšana” (kas tas ir – nevienam nav skaidrs).Ir noņemta vispārējo klavieru spēle stīgu un pūšamo instrumentu audzēkņiem, tādejādi degradējot pusgadsimta laikā iedibinātās un profesionāli pārbaudītās mūzikas skolu mācību programmas.Jaunajā mūzikas skolu „noplicināšanas programmā” ir noņemti arī koncertmeistari, tāpēc audzēkņi nevarēs vairs pilnvērtīgi uzstāties ne mācību koncertos, ne eksāmenos, ne koncertos un konkursos. Ar to ir paralizēta mūzikas skolu audzēkņu koncertdarbība.Būtībā veco, lieliski izstrādāto un praksē pārbaudīto licencēto mūzikas skolu mācību programmu revīzija ir klaji kaitniecisks pasākums, ko, piedraudot ar valsts finansējuma noņemšanu, KM darbinieki cenšas uzspiest Latvijas mūzikas skolām.Jaunā programma paredz pēc 4 gadu šādas apmācības perioda bērniem ļaut izdarīt izvēli, vai turpināt mācības „Pamata programmā” vai pāriet uz „Pilno programmu” (pēc statistikas datiem jauno mūziķu izvēli kļūt par profesionāļiem un mācīties tālāk mūziku kā profesiju pēc 4 apmācības gadiem (kad bērnam ir pusaudžu vecums), ir izvēlējušies tikai 4% no Latvijā praktizējošiem mūziķiem. 65% to izvēlējušies bērnu mūzikas skolas absolvēšanas gadā).Tikai tā saucamajā „Pilnajā programmā” „mūzikas skolu reformētāji” runā par vispārējo klavierspēli, kad audzēknis 4 gadus jau pazaudējis, niekojoties atbilstoši interešu izglītības līmeņa prasībām – „spēlē ko grib, kad grib un cik grib”. Tā saucamā „Pilnā programma” arī stundu skaita ziņā nesasniedz vecās programmas uzstādījumus. Pirmo 4 apmācības gadu zaudējumi ar paviršajām prasībām, mazo stundu skaitu un neapgūtām spēles iemaņām liegs apdāvinātiem bērniem ceļu uz profesionālās mākslas augstumiem.Mūzikas vidusskolas saņems zemas kvalitātes reflektantus, ja vispār varēs tos uzņemt. Īpaši talantīgo audzēkņu vecāki jau tagad sāk neatbalstīt savu bērnu vēlmi stāties mūzikas vidusskolās, redzot valsts un KM genocīdu pret mūziķa profesiju un mūzikas skolām.Izbrīnu rada Kultūras ministra Inta Dāldera spriedelēšana, ka „pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas un sadarbībā ar profesionāļiem tiek veikta mūzikas un mākslas skolās īstenoto izglītības programmu reforma, kuras būtība ir padarīt skolas piedāvājumu kvalitatīvāku, profesionālāku un atbilstošāku pieprasījumam, lai katrs valsts ieguldītais lats tiktu izlietots lietderīgi un nestu maksimālu atdevi”. Valsts nauda tiks ieguldīta degradētajā mūzikas skolu apmācības sistēmā bērniem, „kuri apmeklē mūzikas un mākslas skolu, lai saturīgi pavadītu brīvo laiku”. Profesionālu standartu vietā ministrs reklamē interešu izglītības diletantismu. Pie tam atsaukšanās, ka jaunā programma izveidota sadarbībā ar profesionāļiem, ir klaji meli, jo tieši Latvijas pedagoģijas profesionāļu padomi nav uzklausīti, izņemot dažu priekšniecībai iztapīgu, bezprincipa profesionālu nejēgu atbalstu.Jau pusgadsimtu atpakaļ neirologi, psihiatri, psihologi un mediķi pēc daudzkārtējiem eksperimentiem paziņoja, ka instrumentu spēle un dziedāšana ir primārais apmācību priekšmets bērna smadzeņu anatomijas sakārtošanai, smadzeņu centru savstarpējo kontaktu paātrināšanai. Mūzikas disciplīna tika izvirzīta par primāro apmācības disciplīnu. Mūsu valstsvīri un KM ierēdņi savas nezināšanas un zemās inteliģences dēļ, neinteresēdamies par pedagoģijas un psiholoģijas zinātnes attīstības jaunumiem, šodien jau ir kļuvuši par ļaundariem valsts izglītības sistēmai.Artis KumsārsJāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktorsLatvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas domes loceklisLatviešu Mūzikas Lielās balvas laureātsApbalvots ar ordeni „Atzinības krusts”par nopelniem Latvijas valsts labā"”