Pirmkārt, darbs kļūst sarežģītāks. Arī vienkāršs darbs. Jāņem vērā, ka ar vidējās izglītības obligātumu jāsaprot izvēle – apgūt klasisku vispārējo vidējo vai arī profesionālo un arodu. Maz amatu, kur pēc gadiem desmit būs vajadzīgs jaunietis ar pamatizglītību. Tāds pirmais papildinās bezdarbnieku rindas. Un pārējie šim maksās pabalstus.
Otrkārt, un tas nav mazsvarīgāk – cilvēku dzīves kvalitāte, pieņemtie lēmumi personiskā un sabiedriskā dzīvē tomēr ir cieši saistīta ar izglītība līmeni. Noziedzības līmenis, kaut vai. Līdz pat spējām pilnvērtīgāk atpūsties un izklaidēties.
Treškārt, tieši tautsaimniecības lejupslīde liek mobilizēt visus cilvēku resursus. Kāda būs Latvija, cik izglītota būs mūsu sabiedrība, kad sāksim atspirgt no krīzes?
Vadošo partiju programmās skaidri ierakstīta obligātās vidējās izglītības atjaunošana, piemēram, 1998. gada Tautas partijas manifestā "Mēs sāksim ar obligātās bezmaksas vidējās izglītības atjaunošanu", Jaunā laika rīcības programmā tuvākie darbi - noteikt vidējās izglītības ieguvi par obligātu līdz noteikta vecuma sasniegšanai. Tikai šo mērķu sasniegšanai nekas īpašs netiek darīts.
Lai arī esmu vairākkārt rosinājis risināt šo jautājumu, līdz šim mums vidējās izglītības obligātuma atjaunošana nav sekmējusies. Skaidrs, ka ne jau sirmgalvjus sūtīsim uz vakarskolu, taču pagalam dīvaini, ja divdesmit četrus gadus veca jauniete vai divdesmitdivgadīgs jauneklis grasītos tā arī palikt ar deviņu klašu bagāžu uz mūžu.
Lai palīdzētu saviem kolēģiem Saeimā beidzot pieņemt šo lēmumu iesniedzu Izglītības likumā priekšlikumus noteikt, ka vidējā izglītības ieguve vai tās turpināšana būs obligāta no nākamā mācību gada tām personām, kurām likuma spēkā stāšanās brīdī būs trīsdesmit pieci un mazāk gadu.
Zinu, ka viedokļi būs krasi un pretēji. Tāpēc, lai pilnvērtīgi strādātu pie grozījumiem Izglītības likumā, gaidīšu arī Dienas lasītāju priekšlikumus, protams, arī konstruktīvu kritiku. Adrese – [email protected]