Ideālajā variantā šāda sistēma ir reālākais veids, kā atbrīvoties no partijām un politiķiem, kuri kalpo un pakalpo oligarhiem, draudzīgām kaimiņvalstīm un citiem dāsniem atbalstītājiem. Tomēr mūsu valdošie politiķi diemžēl jebkuru labu ideju pamanās pagriezt tā, lai tā kalpotu šaurai kliķei, nevis valstij kopumā.
Valsts finansējumam politiskajām partijām ir tās jāpadara par demokrātiskām institūcijām, kuras savus lēmumus pieņem, vadoties no biedru un sabiedrības interesēm, uzskatiem un viedokļiem. Valsts finansējums ļautu partijām pieņemt lēmumus, neuztraucoties par to, vai tā zaudēs kādu sponsoru, vai varēs apmaksāt biroja īres rēķinu, vai varēs samaksāt algu darbiniekiem… Šos mērķus valsts budžeta līdzekļu piešķiršana partijām var palīdzēt sasniegt tikai kopā ar citām izmaiņām likumos.
Lemjot par valsts naudas piešķiršanu politiskajām partijām, bija jālemj arī par partiju atkarības mazināšanu no finanšu resursiem. Šobrīd no valsts budžeta partijas, kuras pārvarētu 2 % robežu, labākajā gadījumā saņemtu dažus desmitus tūkstošus latu gadā. Tajā pašā laikā parlamenta priekšvēlēšanu kampaņā partijām joprojām būs atļauts tērēt pat vairāk kā pusmiljonu latu katrai… Partijas, lai viena ar otru konkurētu, joprojām meklēs iespējas piesaistīt papildus vismaz vairākus simtus tūkstošus latu privātā finansējuma! Līdz ar to valsts finansējums nekādi nemazinās politisko partiju atkarību no ziedotājiem un daži sabiedrības turīgākie pilsoņi mūsu demokrātiskajā valstī būs vienlīdzīgāki par citiem, saglabājot iespēju ietekmēt politisko dienaskārtību un lēmumu pieņemšanu valstī.
Ir divi pavisam vienkārši veidi, kā iespējams samazināt partiju atkarību no naudas. Pirmais - radikāli samazināt pieļaujamos izdevumus priekšvēlēšanu kampaņām un šajos ierobežotajos izdevumos iekļaut arī tēriņus, ko šobrīd likumdevēji ir „piemirsuši”, piemēram, reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņu plānošanu un partijas bukletu/avīžu drukāšanu. Otrais – būtiski ierobežot politiskās reklāmas medijos, iespējams, televīzijā tās aizliedzot vispār. Kāpēc televīzijā? Tādēļ, ka televīzijas reklāmas ir visdārgākās – viena reklāmas „rulīša” vienreizējās pārraidīšanas cena var sasniegt pat vairākus tūkstošus latu!
Bet par šiem ierobežojumiem, kam būtu jābūt „komplektā” ar valsts naudas atvēlēšanu politiskajām partijām, likumdevēju vairākums ir piemirsis, tādējādi ir izkropļots KNAB, kā arī vairāku sabiedrisko organizāciju loģiskais piedāvājums deputātiem. Vairums deputātu, it īpaši tie, kuri ir „par labām pārmaiņām”, ir izvēlējušies tādas pārmaiņas, kas dos labumu tikai savām kabatām, savu partiju kasēm, bet sabiedrībai kopumā un demokrātijai nesīs zaudējumus. Diemžēl šī Saeima pastāvošo sistēmu nav spējīga un nevēlas mainīt.
Tātad - es esmu par politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta „komplektā” ar būtiskiem aģitācijas izdevumu ierobežojumiem, reklāmas raidlaiku samazinājumu un privāto ziedotāju ziedojumu samazināšanu – plašas reklāmas kampaņas aizstājot ar politiski analītiskiem raidījumiem valsts un privātajos medijos, politiskajām debatēm un vēlētāju un politiķu regulāru tikšanos aci pret aci!