Svarīgākais ir nevis tas, kādas zvaigznes staigās pa Rīgas bruģi, bet gan tas, cik daudz līdzekļu pasaules kinoindustrija varētu atstāt Rīgas un Latvijas ekonomikā.
Lielbudžeta filmas vidējās izmaksas ir mērāmas desmitos miljonu. To uzņemšanā parasti ir iesaistīti tūkstošiem cilvēku. Filmas beigu titri ar piedalījušos cilvēku un kompāniju vārdiem nereti aizņem prāvu laika sprīdi. Ja daļa no kinolentes izmaksām nonāktu Latvijas un Rīgas ekonomikā, bezdarba līmenis mūsmājās kaut vai uz brīdi noteikti kristos.
Šāda prakse ar līdzekļu daļēju atmaksu, ko piedāvā Rīga ar www.filmriga.lv pasaulē nav nekas jauns. Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Čehijā, nemaz nerunājot par ASV, nodokļu atlaides un līdzekļu atmaksa kino producentiem līdz pat 30% no filmēšanas izdevumiem ir ierasta lieta. Un pamatā šīs atlaides netiek dotas tādēļ, lai atbalstītu kino kā mākslu, bet gan tādēļ, lai šī milzīgā pasaules industrija savu naudu tērētu tieši šajās valstīs.
Krīzes laikā jāmeklē jauni risinājumi ekonomikas atveseļošanai, un Rīgas filmu fonds varētu būt par tādu instrumentu arī ilgtermiņā. Taču, lai tas par tādu kļūtu, filmu līdzfinansējuma mehānisms nedrīkst apstāties ar tagad trim atbalstu guvušajām filmām. Ja Rīgas dome nerod finanšu līdzekļus arī nākamajiem filmu projektiem, nākamajiem konkursiem, tad šis drīzāk izskatīsies kā priekšvēlēšanu triks un, jāatzīst, tā būtu līdzekļu nelietderīga iztērēšana. Šai iniciatīvai ir jēga, ja tā būs ilgtermiņa, ja Rīga starptautiskajā kinoindustrijā tiks uztverta kā nopietns partneris un līdz ar to kā droša vieta, kur var uzņemt filmas. Lai tā notiktu, nepieciešama stabila, nākotnē vērsta atbalsta politika.
Pēc pirmā līdzfinansējuma konkursa varu apgalvot, ka šai iniciatīvai ir lielas perspektīvas. Jau tas vien, ka tik īsā pieteikšanās laikā Rīgu izvēlējās vairākas filmas un interesi ir izrādījušas ap 10 citu kinokompāniju, liecina par mūsu galvaspilsētu kā simpātisku vietu filmu uzņemšanai. Mums tikai jācenšas šo potenciālu izmantot, kamēr kaimiņvalstis atkal nav aizgājušas mums priekšā.
Dažviet komentāros ir izskanējuši apgalvojumi, ka ne jau nu Holivudas kino atbalstīšana būtu tas, ar ko jānodarbojas šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos. Es apgalvotu pretējo. Tas ir viens no instrumentiem, kā ekonomiku sildīt. Lai teikto labāk saprastu, kā piemēru minēšu Larša fon Trīra producēto filmu „Karaliskā dēka”, kas saņēma Rīgas filmu fonda atbalstu un ir paredzējusi budžetā statistiem Rīgā tērēt 130 000 latu. No tiem 26% ienāks pašvaldības budžetā ienākuma nodokļa veidā. Tikai tad, kad dāņi naudu šeit būs iztērējuši un iesnieguši zvērināta auditora apstiprinātas atskaites, pašvaldība viņiem atmaksās 10%. Līdz ar to pašvaldībai paliks 16% (ap 20 000 latu) , kurus varēs tērēt citām, arī sociālām vajadzībām. Nemaz nerunājot par to, kas tiks samaksāts nodokļos valstij un cilvēkiem algās.
Nākotnē ko līdzīgu varētu piedāvāt arī lielo konferenču un sammitu rīkotājiem. Ja starptautiskās organizācijas, korporācijas izvēlas Rīgu kā konferenču organizēšanas vietu, arī tām būtu iespējams nelielu daļu no šeit iztērētajiem līdzekļiem atgriezt atpakaļ. Konferenču tirgus iekarošana ir vēl viena neizmantota Rīgas iespēja.