Par Trešās atmodas idejām

Asinsūcējs vispirms izmēra asinspiedienu un pēc tam to visu izsūc!

vajag mācīties valodas, tad viens otru sapt''is un nebūs problēmu!:) iečeko...

Nožēlojams raksts :) Ne vārda par to, kas tie par iemesliem, kādēl Loskutovs jānoņem tādā steigā. Kas deg? Kāpēc valdība Maizīša vadītajai komisijai deva uzdevumu izvērtēt tikai vienu, šauru segmentu no visas KNAB darbības kopumā? Kāpēc publiski nesalīdzināt visus Loskutova + un - , un tikai tad pieņemt lēmumu? Valdošā koalīcija, visi deputāti, kuri balsos par Loskutova atcelšanu šādos apstākļos,uz ilgu laiku zaudēs krietnu daļu sava elektorāta atbalsta. Viņi to apzinās, bet neapturami, visādiem ceļiem tomēr dodas uz savu mērķi - noņemt Loskutovu! TP būs pati sevi iznīcinājusi, cīnoties ar Loskutovu. Kalvītis ir iedzīvojies reitingā (-70), bet tomēr - Loskutovs ir jānoņem! Par katru cenu un zibenīgi!!:))) Ko lai ļaudis, kam ar galvu viss kārtībā, domā par šādu teātri ? Kas tas ir - aizskarta goda un principa jautājums, jeb savas pakaļas glābšana? :)

Latvijas ekonomika sagrauta , taas iedziivotaaji piesmieti !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Vecaa taisniiba : Tikai suni un komunisti maizi pelna ar muti .......... soliijumi 17 gadu garumaa, nekas seit nesaaksies kameer pie varas buus sarkanaa fasisma piekriteeji, pakalskreejeeji. Saeimaa ir pilns ar komjunatnes un komunisma atbalstiitaajiem pagaatnee (izskataas arii tagadnee) .

TP sava reitinga uzturēšanai šauj ārā rezerves patronas (nacionālo Ķimeni) ;)

esmu par to. ikdienā ar krieviem runāju latviski.

Nu nebija vērts deldēt klaviatūru šāda politsavtīga tukšuma radīšanai.

Kangarpartijas biedra tukši prātuļojumi, jo reāli TP ir kopā ar Rubiku gan Rīgas domē, gan balsojumos par nelegālās naudas, tātad nozīdzības veicināšanu.

Piekrītu Tavai domai. Ko darīt? Droši vien tas izklausās stulbi - bet jāsāk ar sevi. Toč ir tāda pieeja - es tagad būšu pakalpiņš 'jebkuram', a kad sapelnīšu naudu - kungs un sūtīšu visus ... . Tā toč nesanāks nekas - ne latvietība i pat ne X5. Starp citu, piemērs ko labi sapratīs armijā bijušie - kas notiek kad jauniņais 'dedam' izmazgā zeķes vienreiz??? Tā viņš tās zeķes arī mazgā pusotru gadu, bet pēdējā gadā vai nu tāpat staigā depresīvs un nošņurcis vai arī aiz sava kauna sit jauniņos ... . Cits varbūt pastaigā ar pārsistu lūpu kādu laiku un pēc tam dzīvo sev laimīgs un ar pašcieņu.

Lietas ir jāskatās dziļāk. Jaunā krievu paaudze zin latviešu valodu, bet kā autors pieminēja - negrib tajā runāt un tam ir iemesls. Pašlaik Krievijā tiek veikta plaša patriotizācija. To Kremlis veic caur kontrolētajiem masu mēdijiem, politiski populistiskiem paziņojumiem un pat finansējot patriotiskas filmas. Viena no veiksmīgām Kremļa darbībām (un attiecīgi Latvijas bezdarbības) ir Latvijas krievu atrašanās Krievijas informatīvajā telpā (lasa krievu avīzes, skatās krievu TV), kas turpina visādi atrunāt Latvijas krievus integrēties vietējā sabiedrībā, turpina uzkurināt nacionālo neiecietību un sludina krievu pārcilvēciskumu un attiecīgi nonievājot nekrievus. Pašlaik Kremļa viedoklis ir arī Latvijas krieva viedoklis un nekas nav darīts, lai tas tā nebūtu.

Spriezot pec rakstiitaa esi drosi vien ja ne bagaats tad labi paarticis. Ari es taads esmu. Tapec varam dariit kaa gribam un runat kadaa valodaa gribam un ar ko gribam. Un vismaz manaa gadijumaa ar loti lielu vairumu nerunaat vispar. Bet ko dariit ierindas biznesmanim/menedzerim pakalpinam ar 2003. g. X5 kam loti, loti,loti nu loti gribas X6 (un nauda jau ir iemaksaata)?

Es piemēram esmu sabiedrībā nedaudz pazīstams ( atvainojos par nepieklājību :))) ) cilvēks un ar partijām vairs nesaistīts [tieši nacionālo jautājumu partijas nodevības 'dēļ] Un vienmēr esmu runājis tikai latviski (arī PSRS iestādēs strādājot), pat īpaši neskatoties arī biznesā uz to vai tas ir mans klients vai nav (normāliem krieviem un ebrejiem tā nav problēma varbūt viņi pat par to priecājas, nezinu). Bet tas nenozīmē, ka man gribas to visādi izrādīt publiski (nezinu - mēdīties uz nelatviešiem, rādīt vidējo pirkstu vai kā ...) Mūsu spēks, es domāju, ir daudzreiz iespaidīgāks un respektējamāks, ja mēs vienkārši to darām - bez 'pokazuhas'. Darām un viss. Stāvam kā siena, kurai apkārt var apiet tikai izejot ārā no Latvijas robežām. Gara spēks goda vārds ir 100x spēcīgāks par brutālu fizisko agresiju un nekaunību. Ne nievas pret latviešu valodu ir palīdzējušas Hitleru atbalstošiem vācbaltiem 30-jos, ne tagadējiem Putiniešiem. Laiks noliks visu pa vietām, esiet droši.

antiGrūtups 05:23 12.Jun. Spēles ar īsu atmiņu. Vai tad Grūtups ir vienīgais vai pirmais, kas par to runā? Grūtupa piesaukšana vajadzīga tikai tādēļ, ka jāizkalpojas večukam un jāpamazgā viņa mundieris, no kura tagadējā atklātības laikā sākusi nākt slikta smaka. Kaut arī Pliners pēc sava darbības stila ir tikpat riebīgs kā Grūtups, Grūtupa nodarījumi pret latviešu nāciju ir neizmērojami lielāki. Tieši viņš spēlēja pirmo vijoli to likumu izstrādāšanā, kuru dēļ latvieši tagad zaudējuši savu ekonomisko varu Latvijā un sociāli kopumā nonākuši smagā stāvoklī. Sekas ir garīgais pagrimums. Tieši šo cēloņu dēļ latviešu nācija ir uz iznīcības sliekšņa. Pret kareivīgajiem rusofiliem būsim modri! Bet iztiksim bez Grūtupa. Viņš ir nācijas antivaronis. aukstā vasara `200 05:04 12.Jun. Knābja nodibināšana ir vienīgais nopietnā demokrātijas uzvara laikā pēc 1993. gada, kad ar spekulatīvā kapitāla apmaksātas "pozitīvisma" kampaņas palīdzību Saeimā varu pārņēma "Latvijas ceļš" un Latvijā iedibināja koruptokrātisku kārtību (galvenie individuālie "varoņi" - Kehris un Grūtups). Knābja likvidēšana pašlaik nebūtu iespējama. Latviju uzmanīgi vēro Eiropas Savienības demokrātiskās aprindas. Lielākās briesmas ir iespēja Knābī vadošajos amatos ielikt koruptokrātijas pakalpiņus. Tie, protams, būtu labi nomaskēti, grūtupveidīgie parūpētos par juridisku piesegumu, pasaule redzētu tikai "Potjomkina sādžu", kur ar korupcijas apkarošanu viss ir kārtībā. Tauta, šovasar lietussargus nenoglabāsim dziļi skapī!

Augstākajā padomē un reformas likumu darba grupās ielavījās k e h r i un g r ū t u p i, kuriem reformās bija savtīgi mērķi, kurus tie tik pārpilnīgi piepildīja, ka tālāka līdzdalība politikā viņiem vairs nebija nepieciešama.

Mūsu uzdevums beidzot ir pašos pamatos nomainīt pēcpadomju valsts resursu sagrābēju oligarhijas diktatūru, lai radītu Latvijā Skandināvijas tipa tiesisku labklājības valsti, kur reāli valda un galvenie ieguvēji ir nevis jaunbagātnieki un noziedznieki, bet gan tautas absolūtais vairākums, kas pelna vai ir pelnījuši iztiku ar savu darbu. LTF pie varas nolikusī tauta tika pievilta tāpēc, ka LTF biezā slānī atstāja pie varas labi organizēto LKP un valsts pārvaldes aparāta liberālo nomenklatūru, kas labi pazina un reāli pārvaldīja valsts birokrātisko aparātu. Tomēr, ja tas nebūtu noticis, kad LKP vadīja Vagris, bet Ministru padomi Bresis, LTF nebūtu ieguvusi LKP biroja atbalstu, un tas Latviju varēja novest pie lielākas asinsizliešanas. Ar vecās nomenklatūras saglabāšanu vadošajos amatos bija pārmantoti arī padomju elites instinkti un pārvaldes metodes – verdziskas bailes no Maskavas, necieņa pret latviešu tautu un tās nacionālo interešu nodevība Maskavas priekšā (Abrene), savu korporatīvo interešu prioritāte, nedemokrātisms un priekšroka pārskatu sniegšanas mākslai, nevis iniciatīvai (kas padomju laikos bija sodāma). Augstākajā padomē un reformas likumu darba grupās ielavījās kehri un grūtupi, kuriem reformās bija savtīgi mērķi, kurus tie tik pārpilnīgi piepildīja, ka tālāka līdzdalība politikā viņiem vairs nebija nepieciešama. Latvijas reformām pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot denacionalizāciju, privatizāciju un tautas ietaupījumus nolaupījušo naudas reformu, nebija nekādas valsts ekonomikas attīstības programmas. Godmaņa valdības reformu plānu AP izgāza. Pārejas laikmetā biju pētījis Zviedrijas labklājības valsts modeli Upsalas universitātē, ASV modeli lekciju laikā Indiānas un Merilendas štata universitātēs, taču šo manis no AP tribīnes piedāvāto pieredzi priekšsēdētājs Gorbunovs mēdza apraut ar frāzi, lai "nelasot profesoriskas lekcijas". Visus 17 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labējās partijas. Kā rakstīja Štokenbergs, "politiķi visu šo laiku ir strādājuši šauras bagātnieku saujiņas interesēs". Viņi noorganizēja, amerikāņu izpratnē, valsts nozagšanu jeb tādu valsts, pašvaldību un kooperatīvu īpašuma sagrābšanas privatizāciju, kas budžetam izmaksāja vairāk, nekā ienesa valsts kasē. Visvairāk sagrābušies laida šos līdzekļus politiskajā apritē savas varas iemūžināšanai un caurauda valsts organismu ar totālu korupciju. Varas elitē iederējās tikai tādi, kas bija vai nu "vislielākie iespējamie kretīni" un tādēļ bija vadāmi, vai arī "ņēma un darīja", kā teikts. Korupcijas apkarošanas biroju ieviesa tikai pēc rietumvalstu spiediena un ar lielu nokavēšanos. Kamēr divi oligarhi savstarpēji cīnījās par varu, procesu vēl varēja nokristīt par "demokrātiju". Kad abi vienojās par ietekmes sfēru sadalīšanu, vēlāk vienu "uzmeta" un novāca, atlikušo patvaļa, augstprātība un visatļautība kļuva neierobežota. Sašutumu par to izteica arī ASV vēstniece. Šaura slāņa bagātināšanās iespaidā uz tautas trūkuma rēķina Latviju uzņēma Eiropas Savienībā kā visnabadzīgāko pēc nacionālā ienākuma uz iedzīvotāju – toties ar miljonāru rekorda skaitu. Sengrieķu filozofs Platons rakstīja, "ja valstī godā bagātību un bagātus ļaudis, tad tajā netiek godāti tikumi un krietni cilvēki... Oligarhiskā valstī tauta ir sašķelta divās naidīgās nometnēs – bagātajos un nabadzīgajos. Gandrīz visi ir nabadzīgi, izņemot vadītājus. Oligarhijā zeļ izlaidība... un draud dumpji". Labējie vislielāko nodokļu nastu uzvēla vistrūcīgākajiem, iedibinot valstī "regresīvo nodokļu sistēmu", noteicot iedzīvotājiem ienākumu nodokli 25%, bet uzņēmējiem 15%. Akciju kapitāls un spekulācija ar nekustamajiem īpašumiem nav aplikta ar nodokļiem vispār. Štokenbergs atzīst, ka šī nulles nodokļu politika daudziem jo daudziem ir ļāvusi pelnīt miljonus, nemaksājot nekādus nodokļus... Progresīvā nodokļu sistēma, kas Latvijā pastāvēja kopš 1919. gada un dominē vairākumā pasaules labklājības valstu, Latvijā nav ieviesta. Valdošā elite arvien uz vēlāku laiku atliek ienākumu nulles deklarāciju ar pārskatu sniegšanu, kā tikuši pie bagātības. Uz esošo resursu sagrābšanu centrētās politikas dēļ rūpniecība pamesta novārtā. Tāpēc Latvija ir zaudējusi daudzas stratēģiski svarīgas un agrāk augstu attīstītas nozares – kā radio, elektroniskā, sakaru, mājsaimniecības tehnikas, aparātu, dīzeļrūpniecību – un to telpas atdotas ārvalstu preču lieltirgotavām, kas palielina ārējās tirdzniecības deficītu. Tā kā vislielākā pievienotā vērtība tiek radīta rūpniecībā, Latvijas ārējās tirdzniecības un maksājumu bilancē radās katastrofāls deficīts, kas sekmē inflāciju. Tā netiek nopietni apkarota tāpēc, ka pārāk daudzi pārāk labi pelna no galvenā tās avota – svešas pelēkās naudas atmazgāšanas. Novārtā pamesti galvenie sociālie mērķi. Pirmskara Latvijā bija viena no labākajām sociālās nodrošināšanas sistēmām Eiropā ar obligāto apdrošināšanu visiem strādājošajiem un to ģimeņu locekļiem, tagad tā ir tālu atpalikusi no ES attīstītāko valstu standartiem. Pēc 1938. gada statistikas, latvieši bija vispaēdušākā tauta pasaulē pēc gaļas un piena patēriņa uz vienu iedzīvotāju, bet tagad pensionāriem arvien vairāk jāatsakās no visnepieciešamākajiem produktiem. Pirmskara Latvijā studentu stipendija bija Ls 80 – 100 mēnesī un 19 gados tika uzbūvētas 373 jaunas skolas – caurmērā 15 gadā; pēc neatkarības atjaunošanas 17 gados uzcelta tikai viena jauna skola, studenti no stipendijas dzīvību izvilkt nevar, toties ar mācību maksām uztur universitātes.