Par vardarbību ģimenē

Strīdi šajā ģimenē nebija retums, tomēr nevarot teikt, ka sieviete par bērniem nebūtu rūpējusies. Vakar LTV Panorāma un LNT ziņas pārraidīja sižetus no notikuma vietas. Kā redzams sižetā ģimene dzīvojusi brūkošā graustā. Baldones bāriņtiesas pārstāve, kā ierasts šādos gadījumos, paskaidroja, ka nekas šai ģimenē nav liecinājis par vardarbību pret bērniem. Kārtējo reizi gan policijas, gan bāriņtiesas pārstāvji izcēlās ar aprobežotību, viņuprāt biežie konflikti ģimenē un šokējošie sadzīves apstākļi graustā neliecināja par vardarbību pret bērniem. Iespējams, ka šāda izpratne ir atbilstoša sabiedrībā valdošajai vardarbības izpratnei. Miesas bojājumu nodarīšanu bērnam un seksuālo izmantošanu nosoda vairākums sabiedrības, bet tādu sīkumu, kā nerupēšanos par bērnu, uzskata par pieļaujamu.   Tomēr policijai un bāriņtiesām nevajadzētu aizmirst, ka vismaz normatīvo aktu līmenī, vardarbību pret bērnu izprot plašāk. Vardarbība var izpausties dažādos veidos -  kā emocionāla, fiziska, seksuāla vardarbība un kā vecāku nolaidība. Domāju, ka vecāku nolaidība Latvijā ir izplatītākais vardarbības veids un tāpēc arī vismazāk sabiedrībā nosodītais. Ja kaut kas notiek bieži un visapkārt, tad tas nav nekas ārkārtējs un nosodāms. Var jau sapsrast, ka policijai un bāriņtiesai ir grūti nošķirt vienkārši trūcīgus sadzīves apstākļus no tādiem, kuri apdraud bērna veselību un dzīvību. Ja policija ierodas ģimenē, kurā vecāki piedzērušies sarīkojuši skandālu, ja bāriņtiesas darbinieks ierodas ģimenē, kurā ir mazgadīgi bērni, ierauga bērnu nepiemērotos sadzīves apstākļos, nesaskata apdraudējumu bērnam, tad skaidrs, ka problēma nav likumā, bet problēma ir izpratnē un cilvēciskajā aprobežotībā.  Tad nepalīdzēs tas, ka likumā ierakstīs detalizētu bērna aprūpes instrukciju – bērnu nedrīkst mest ārā pa logu, bērnu nedrīkst sist līdz nāvei, bērnu nedrīkst mazgāt veļasmašīnā, bērnu jāmīl, utt., jo vienmēr atradīsies, kas tāds, kas likumā ierakstīts nebūs. Latvijā jau kādu laiku jēdzieni ģimene, bērni, ģimenes vērtības ir kļuvušas  par politisko kapitālu vairojošu investīciju objektu. Amatu savienošanas kārtībā valdošajā politiskajā elitē nonākušie mācītāji, - cienījamais Saeimas deputāts Šmits un cienījamais ministrs Baštiks, jau diezgan braukuši uz šī investīciju pieauguma viļņa, laiks parādīt turpmākās rīcības plānu vardarbības ģimenē mazināšanai un sabiedrības izpratnes par to vairošanai. Beidzot jāsāk izmantot politiskā kapitāla audzēšanai radītais resurss – Bērnu un ģimenes lietu ministrija.