Izskan viedoklis, ka šāda kārtība būtu izdevīga partijām, kurām trūkst vairāki spēcīgi līderi, kurus piedāvāt katrā vēlēšanu apgabalā. Šim apgalvojumam varu tikai piekrist, bet, manuprāt, tā nav vienīgā motivācija. Šāda kārtība būtu ļoti izdevīga arī tām partijām, kuru finansētāji un galvenās personas vēlas iegūt pēc iespējas lielāku kontroli pār attiecīgās partijas deputātiem. Saraksta padsmitajā vietā esošais deputāts par nokļūšanu Saeimā varēs būt pateicīgs vienīgi savam partijas bosam, kurš to iekļāvis pietiekami augstā vietā un dāsnajam sponsoram, kurš apmaksājis partijas reklāmas kampaņu visā Latvijā. Šim panākumam būs ļoti mazs sakars ar paša kandidāta īpašībām un spējām pārliecināt vēlētāju balsot tieši par viņu. Tā nu mēs kārtējo reizi iegūtu paklausīgu balsošanas mašīnu, kura plenārsēdēs uzmanīgi sekotu īkšķa instrukcijām, būtu pilnībā atrauta no vēlētājiem un cerētu, ka par paklausīgu uzvedību arī nākošreiz to sarakstā novietos pietiekami augstu.
Tā vietā, lai Latviju izveidotu par vienu apgabalu, uzskatu, ka apgabali ir jāveido vairāk un mazāki. Tā vietā, lai vēlētāji balsotu par 100 nezināmajiem, uzskatu, ka katrs vēlētājs varētu balsot par 10 sev labi zināmiem kandidātiem. Mazākā apgabalā katrs kandidāts būs spiests pats iegūt savu vēlētāju uzticību, nevis paļauties tikai uz "lokomotīvi" saraksta priekšgalā, savukārt ievēlētais deputāts būs spiests šo uzticības kredītu velti neiztērēt, ja vien vēlēsies, lai to pārvēl uz vēl vienu termiņu. Neuzticības krīze parlamentam un valdībai ir katastrofāla jau gadiem un tikai ievēlēto pārstāvju attieksmes maiņa var to vērst par labu. Mazāki apgabali varētu būt tas ietvars, kas spiestu deputātus tuvināties vēlētājiem un radītu jaunus reģionāla mēroga politiskos līderus, kuri būtu daudz brīvāki no partijas bosu un lielo naudas maku ietekmes.
Šeit var izlasīt manu plašāku rakstu par vairāku vēlēšanu apgabalu izveidošanu un tā priekšrocībām:
http://www.diena.lv/lat/politics /viedokli/cik-velesanu-apgabaliem-jabut-latvija