Nav jau tik svarīgi, tieši cik deputātu sēž Saeimā un tieši kā tie tiek ievēlēti. Bet tiem ir jājūt „savu“ vēlētāju elpa pakausī, jāapzinās, ka nodevības vai rupju kļūdu gadījumā viņi ir atsaucami un ka to noorganizēt ir samērā vienkārši. Skaidrs, ka balsojot par sarakstiem lielos vēlēšanu apgabalos – kā šobrīd, atsaukšanu realizēt, faktiski, nav iespējams, jo: 1) nav iespējams izstrādāt skaidru un godīgu mehānismu, kā atsaukt indivīdu, ja balsots ir par sarakstu; 2) atsaukšanas balsojuma rīkošana tik lielā apgabalā ir pārāk dārga.
Lai atrisinātu šīs divas problēmas, balsošana ir jārīko par indivīdiem, nevis sarakstiem un vēlēšanu apgabaliem jābūt nelieliem, lai vēlētāji neapmierinātības gadījumā varētu savākt, teiksim, 10% sava apgabala balsstiesīgo parakstus un sarīkot atsaukšanas balsojumu – ja vairāk kā puse nobalso „par“, tad deputāts tiek atsaukts un attiecīgajā apgabalā jārīko jaunas vēlēšanas atlikušajam šīs Saeimas pilnvaru laikam. Tātad, ja vēlamies deputāta atbildību savu vēlētāju priekšā, tad gribot-negribot mums tomēr jāpāriet uz t.s. mažoritāro sistēmu. Un, ņemot vērā mūsdienu informācijas tehnoloģijas iespējas, tā jāpapildina ar tiešās demokrātijas mehānismiem, t.i., svarīgākajos jautājumos jārīko vistautas nobalsošanas.
Tam būs arī pozitīvs blakusefekts: pieaugot indivīda nozīmei, krasi samazināsies partiju nozīme politiskajā dzīvē, nebūs vajadzīga dārga un liela politiskā reklāma (jo individuālie kandidāti varēs tieši kontaktēties ar sava apgabala vēlētājiem), līdz ar to partijām-kliķēm vairs nebūs „jāatstrādā“ ieguldītā nauda.
Tāpēc šinīs vēlēšanās balsosim tā, lai X Saeima pieņemtu attiecīgos Satversmes un likumu grozījumus un jau XI mēs varētu vēlēt „pa jaunam“!