Lai sēž. Lai sēž, lai sēž, lai sēž! Pietiekami slikti, ja dūres tiek izmantotas risinot saimnieciskus strīdus. Pietiekami slikti, ja vīrs paceļ roku pret sievu un bērniem, ja viens piedzēries jampamps apvainojas, ka cits piedzēries jampamps metis acis ne tajā virzienā, un process beidzas ar kārtējo kautiņu. Uzbrukt cilvēkam tikai tāpēc, ka viņam ir tumšāka ādas krāsa, sist viņam pa galvu ar pudeli, gāzt viņu gar zemi -- tas jau ir augstākās ignorances rādītājs. Ziņās nav pateikts, cik vecs ir Andris, cik vecs Romāns, bet bērni viņi droši vien nav, skolā atpakaļ sūtīt nevar. Lai pasēž kādu brīdi aiz restēm un padomā par tālajā 1963. gadā ASV tumšādaino iedzīvotāju līdera un glābēja Mārtina Lutera Kinga teiktajiem vārdiem: "Es sapņoju par to dienu, kad mani četri mazie bērni kādreiz dzīvos valstī, kur viņus vērtēs ne pēc ādas krāsas, bet gan pēc dvēseles satura." Lai pasēž aiz restēm un palūkojas savā dvēslē, lai saprot, ka rasistam dvēsele ir kropla un samaitāta. Bet ne neglābjama. Dievs tas kungs var ārstēt arī slimāko dvēseli, un par vienu gan varam būt pārliecināti -- Dievs tas kungs nevienu nevērtē pēc ādas krāsas.
Īrijā latvieši ir piekauti tāpēc, ka ir latvieši, ne tāpēc, ka viņi būtu izdarījuši kaut ko sliktu. Latvijā patlaban dzīvo vairāki simti un paredzamajā nākotnē dzīvos vēl daudz vairāk tumšādainu cilvēku. Dievs nedodi viņiem sastapties ar sakropļotu dvēseļu samaitātiem, pašieceltiem "nācijas glābējiem". Taču Dievs dodi Latvijas sabiedrībai saprast, ka neviens cilvēks nav vērtējams pēc tā, kas viņš ir. Būtiski ir tas, ko viņš dara. Rasisms, protams, nav problēma Latvijā vien. Taču tas nenozīmē, ka Latvija pret to drīkst izturēties nevērīgi. Lai sēž!