Piezīmes pirms konsolidācijas

Un tapa piedāvājums kampaņai, kas tika balstīts uz izmaiņām. Pieredzējušie profesionāļi, kuriem sirds bija pareizajā vietā, vēlēšanas partijai ieteica izmantot kā atjaunotnes iespēju. Tika norādīts, ka organizācijas izdzīvošanai kritiski svarīgi ir piesaistīt jaunus cilvēkus un no tā sauktās viena jautājuma partijas pārtapt mūsdienīgā eiropeiskā partijā. Roberta Zīles sociālekonomiskajai programmai bija jākļūst par partijas ideoloģijas centrālo asi, atkāpjoties no gadiem ekspluatētā latviešu/krievu jautājuma. R.Zīlem kā sociālekonomiskās programmas autoram, kura piedāvājums bija vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību, bija jāuzņemas vēlēšanu kampaņas idejiskā vadība. Nenoliedzami, tas bija visai radikāls priekšlikums tēvzemiešiem, taču ļoti cerīgs.Pēc kampaņas koncepcijas piedāvājuma sākās problēmas. Vairāki ietekmīgi biedri nepārprotami norādīja, ka TB/LNNK politiskās ilgdzīvošanas pamatā ir turēšanās pie pārbaudītām vērtībām. Tādēļ kaut kādu reklāmistu viedoklim nebūtu akli jāseko. Vienvārdsakot, konservatīvai partijai nepiedien eksperimenti, kuru iznākumi nav paredzami. Ietekmīgie biedri savu viedokli nostiprināja ar prognozēm par kampaņas budžetu, kas reklāmistu ieteiktā scenārija īstenošanas gadījumā draudēja būt ievērojami mazāks. Praksē tika īstenots princips „kampaņa seko naudai”. Rezultāts - kampaņa noritēja R.Zīles sociālekonomiskās programmas zīmē, taču tikai tik daudz, lai nebūtu jāveic nopietnas izmaiņas partijā.Tieši 9.Saeimas vēlēšanu kampaņas laiks TB/LNNK uzjundīja viedokļu atšķirības. Daļa biedru noticēja, ka sociālekonomiskā programma var kļūt par organizācijas atjaunotnes iespēju. Taču tā vietā, lai objektīvi izvērtētu vēlēšanu rezultātus, tika veikti nelieli kosmētiski uzlabojumi. Pēc vecbiedru ģīmja un līdzības tika piesaistīti daži prognozējami jauni censoņi un partijas kurss palika nemainīgi stabils. Aukstasinīga (vai pašiznīcinoša) stabilitāte tika saglabāta arī pēc partijas kongresa, kurā viens priekšsēža kandidāts uzvaru svinēja tikai ar dažu balsu pārsvaru. Iekšējā opozīcija tika dēvēta par provokatoriem, sorosiešu ietekmes aģentiem un ko tik vēl, taču viedokļu konsolidācija netika panākta, kompromiss nebija iespējams. Daļa biedru no partijas aizgāja, šo rindu autore ir viena no tiem.Nesenās pagātnes notikumu izklāstu nolēmu uzticēt lasītāju uzmanībai, lai rosinātu pārdomas par partiju konsolidāciju. Neapšaubāmi, tāda ir vajadzīga. Taču konsolidācijas mērķis nav pārgrupēšanās, lai veidotu jaunas varas noturēšanas vai atgūšanas konstrukcijas ierasto vajadzību apmierināšanai. Neapšaubāmi, arī pie varas bijušajās partijās ir godprātīgi biedri, kuriem būtu jāturpina darboties politikā. Taču atļaušos apgalvot, ka būtiskas izmaiņas partijā, kurā patiesā vara atrodas rūdītu poltibiznesmeņu rokās, nav iespējama. Vēlēšanu rezultāti joprojām nav izvērtēti, par ko liecina ietekmīgu partijas biedru sniegtie neveiksmes skaidrojumi – krīze un šķelšanās. Neuzkrītoši tiek minētas dažas pašu pieļautas nelielas kļūdas, varbūt neveiksmīga kampaņa. Taču tiek aicināts: „Kolēģi, domāsim par konsolidāciju!” Padomāju. Piedodiet, kungi, es jums neticu.