Valsts kontroles veiktajā pārbaudē piedalījās ne tikai revidenti, bet arī speciālisti pedagogi un kopumā pārbaudē tika aptvertas 40 pašvaldības, 17 izglītības pārvaldes un 35 skolas no visiem Latvijas reģioniem. Rezultātā izrādījās, ka karalis ir pliks!
No Valsts kontroles ziņojuma kļūst skaidrs, ka IZM ir labi sagatavojusies Jaunā gada svinībām, jo Jaungada naktī taču notiek visādi brīnumi un IZM esošos skolēnu un pedagogu reģistrus nekādi savādāk kā par brīnumreģistriem nosaukt nevar.
Valsts kontroles „Pedagogu reģistrā” atrastās „pērles” ne tikai liek pasmaidīt, bet arī liecina par ministrijas darba kvalitāti, un šeit smiekli vairs nenāk. Piemēram, pedagoga vecums ir 55 gadi, bet darba stāžs 230 gadi! Operators kļūdījās ievadot datus? Varbūt. Taču pēc Valsts kontroles datiem, viņš kļūdījās vismaz 31 reizi (atgādinu, ka netika jau pārbaudīti visi dati). Šajā brīnumreģistrā ir dati, saskaņā ar kuriem virknē gadījumu pedagogu darba slodze divkārt pārsniedz likumā noteikto (pedagoga likme ir 21 stunda nedēļā). Dobeles rajonā kādam pedagogam K. slodze sastādīja 91 stundu nedēļā, bet kādai pulciņa vadītājai Rīgā pat 110 stundas nedēļā. Sanāk, ka no pulciņiem brīvajā laikā viņai miegam ir atlikušas 2 stundas dienā? Varbūt viņai par pašaizliedzīgo darbu ir jāuzstāda piemineklis? Vai drīzāk jau jāpasūta kapakmens mūsu izglītības sistēmai, kura izskatās drīzāk mirusi nekā dzīva!? Dažos Latvijas rajonos un Rīgā 3022 pedagogiem mācību slodze vispār nav norādīta. Kas tad ir šie „nulles” pedagogi? Ar vakancēm tas pats: Dobeles rajonā – 97, Kuldīgas- 65, Ogres – 17, savukārt Rīgā – 1569!?
Citā IZM brīnumreģistrā ar nosaukumu „skolēnu reģistrs” daudzi bērni tiek uzskaitīti vairākas reizes (divas, trīs un pat piecas) un vienlaicīgi vairākās skolās. Vienā no Liepājas rajona skolām ir reģistrēti 23 „bērni”, kuru vecums ir 26 gadi, 65 „bērni”, kuru vecums ir 24 gadi un 57 „bērni”, kuru vecums ir 23 gadi. Un nedomājiet, ka šie „bērni” mācās vakarskolā. Tā nav.
Kā var pareizi plānot pedagogu skaitu un viņu slodzi, izglītojamo materiālo nodrošinājumu, ja pat reģistros nav elementāras kārtības? Nevar.
IZM vēl joprojām nav precīzu un apkopotu datu par izglītības sistēmu kopumā un tas, savukārt, nedod iespēju kvalitatīvi realizēt valsts izglītības politiku. Nav noteikti vienoti principi, pēc kuriem pašvaldības finansē izglītību, un tā rezultātā mēs varam vērot vienkārši neticamu „daudzveidību” izglītojamo finansējumā – no 69 līdz 2127 latiem uz vienu izglītojamo gadā. Skolotāju darba apmaksas principi ir nepilnīgi, necaurspīdīgi un neatspoguļo patieso darba apjomu.
Izrādās, ka 42% pedagogu nav bijuši savlaicīgi informēti par permanenti notiekošajām izglītības satura reformām vai ir tikuši informēti tikai daļēji. 16% no aptaujātājiem pedagogiem apgalvo, ka izglītības standartu prasības nav sasniedzamas vispār, 52% apgalvo, ka tās ir sasniedzamas daļēji, 43% pedagogu piekrīt apgalvojumam, ka pēdējo 5 gadu laikā bērnu zināšanu kvalitāte ir pazeminājusies.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldībām gada laikā periodikas un mācību grāmatu iegādei bija jātērē 7 lati uz katru izglītojamo un skolotāju. Izrādījās, ka 81% pašvaldību šo normatīvu nepilda.
Protams, es te nevaru detaļās komentēt (pat ļoti saīsinot) 89 lapas biezo Valsts kontroles materiālu, taču praktiski viss tur ir viens vienīgs negatīvs. Un, kad lasu kopskaitā 39 Valsts kontroles sniegtās rekomendācijas IZM , nākas konstatēt, ka tās sakrīt ar lielu daļu no manis jau paustajiem secinājumiem un ieteikumiem.
Pavisam nesen, izskatot Saeimā šīs pārbaudes materiālus kopā ar IZM pārstāvjiem, pēdējie joprojām mēģināja „apģērbt karali” un skaidroja, ka kritika presē tikai grauj IZM prestižu. Nepiekrītu! IZM prestižu grauj nevis kritika, bet gan ierēdņu patvaļa un neprofesionālisms. Ne tikai grauj IZM prestižu (Dievs ar viņu, ar to prestižu), bet, galvenais, nodara kaitējumu mūsu bērnu izglītības kvalitātei un konkurētspējai. IZM un tai pakļautajās struktūrās strādā aptuveni 600 cilvēku, ja viņi nevar vai, vēl ļaunāk, negrib strādāt, tad varbūt viņi jānomaina? Jebkurā gadījumā, „pliko karali” labāk apģērbt īstās drēbēs, nevis solījumos, kuriem tagad maz kas tic.
Priecīgus visiem Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Un lai Jūsu dzīvēs notiek īsti, patīkami brīnumi, nevis tādi, par kuriem es šeit rakstīju.