Politiķi nedrīkst būt vienlaikus arī veikalnieki

Viedi vaardi, bet Latvijaa ir galiigi achgaarni. "Manuprāt, par politiķiem būtu jākļūst tādiem cilvēkiem, kuri savā „vajadzību piramīdā” ir sasnieguši to pakāpienu, kad cilvēks ir gatavs sevi apliecināt un gūt gandarījumu no kalpošanas savai tautai. Tie, kas izmanto politiku, lai gūtu panākumus savos veikalnieku darījumos, rīkojas nekrietni."

Ir daudzi zinātniski raksti un ja nemaldos ļoti labas lekcijas arī LVU lasītas,ka valsts sastāv un labi attīstās,ja ir BRīVS BIZNESS,ja ir no tautas ievēlēta laba valsts KāRTīBA un SOCIāLAIS TAISNīGUMS. Un KāRTīBA nedrīkst baroties BRīVAJā BIZNESā un SOCIāLAJā TAISNīGUMā,jo viņi paši pienem vispirms pašiem zināmos spēles noteikumus,bet ir tikai regulējošās uz attīstību vērstās funkcijas.Vācijā un citās valstīs negodīgi iegūtais kapitāls būtu nacionalizēts un visa garā iērēdņu/kampēju kompānija par korupciju sēdētu kur pienākās.Didzis Konuševs ļoti pareizi savā blogā uzsver mūsu atpalicības objektīvos iemeslus,protams tas nav viņa atklājums,BET LAIKā UN VIETā PATEIKTS.

Svēti vārdi - diemžēl mūsu korumpētajā valstī katrā partijā ir lielāki un mazāki, godīgāki un nelietīgāki "veikalnieki". Vismaz līdz brīdim, kad partijas finansēs valsts. Labi, ka PS deputāti, kas tagad ir Saeimā, nav veikalnieki.

Ko darīt? 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts. 100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

"Tomēr, nedomāju, ka viņi ir laimīgi..." Es gan domāju, ka viņi ir pietiekoši laimīgi, katrā ziņā, nelaimīgi viņi noteikti nav. Jo tiem ir pavisam citas vērtības, nekā tev. Vērtības ir - nauda, īpašumi, ietekme, lai atkal var vairot naudu un īpašumus, un, līdzekļiem, ar kādiem to visu var panākt, šo cilvēku acīs nav nekāda nozīme, un, naktīs tie guļ mierīgi, un ar sirdspziņas pārmetumiem nemokas. O. Vailda laikos kādas nekādas goda jūtas, sirdspziņa, galu galā - kristīgās reliģijas ietekme vēl nebija tukša skaņa, patreiz, it sevišķi Latvijā, ir pavisam citādi.

Jā, kā gan tie politiķi tā ar reizi kļūst bagāti - Krištopāns, Gailis, Kehris, Bojārs un vēl un vēl un vēl... neskaitāmi citi. Es pat nepieminu šī brīža TOP3. NEVIENS no visas šīs plejādes nav strādājis valsts un tautas labā. Tomēr nedomāju, ka viņi ir laimīgi - tādā nozīmē, kā to saprot parastie cilvēki, protams. Šķiet, ka viņu dzīves galvenā ass, ap kuru viss griežas, ir nauda un tikai nauda, un vienīgi nauda. Slimi ar naudaskāri. Kā atkarīgi narkomāni. Visu laiku censties dabūt vēl, pārdzīvot, ka kādam ir vairāk, funktierēt, kā apkrāpt citus - cik gan tas būtībā ir nožēlojami. Mantkārības vēzis ir pārņēmis visu organismu, un tā metastāzes vairs neļauj pat domāt par kaut ko citu kā vienīgi naudu... Paskatieties uz Šķēles seju! Vienkārši jānoskurinās - tur redzams viss. Oskaram Vaildam ir tāda būtībā ļoti nežēlīga pasaka - "Doriāna Greja portrets". Tas ir par Šķēli.

briniskigi pateikts!Lai mums piesakas tie politiki,kuri necensas savu amatu izmantot sava biznesa vajadzibam?Varetu but Dombrovskis .Nu miniet vel kadu

Tā jau tas ir, bet mums jau tautai tie veikalnieki un korumpētie politiķi taisni tie mīļākie, klasiski piemēri - iepriekšējo saeimas vēlēšanu rezultāti, kad tauta absolūti bez domāšanas nobalsoja taisni par jūrmalgeitas skandāla figurantiem. Jebkurā citā valstī šīm partijām vispār nebūtu izredzes, bet mums - tās dabūja vairākumu, un te nu ir viņu valdīšanas rezultāts - tā bedre, kurā mēs tagad atrodamies. Kamēr būs tik "domājoš" vēl;ētājs, pie varas arī būs veikalnieki. Bez tam - 20 gadus ilga negatīvā selekcija darījusi savu, tos godīgos idealistus ar valstisku domāšanu starp politiķiem dienā ar ugunu jāmeklē, veikalnieki vairāk vai mazāk gandrīz visu, ja nekārto savas biznesa lietas, tad pārdod savu balsojumu par mierīgu dzīvi un palikšanu koalīcijā utt.

Kā - nu citādi jau biznesu nevarēja dabūt, kā tikai caur partijas darbību!

Paldies par rakstu! Mums baznīca ir "šķirta no valsts", bet bizness ne. Kā Kehris, Krištopans, Gailis un viņiem līdzīgie iesāka un par likumu padarīja, tā tagad visi turpina. Visspilgtāk jau Šlesers un Šķēle.