Ja vien politiķim pietiek godaprāta un atbildības par saviem darbiem un lēmumiem.Politiķis ir tāds pats cilvēks kā jebkurš – ar savām kļūdām, vājībām, trūkumiem. Politiķis mēdz kļūdīties un nožēlot savas kļūdas. Politiķis mēdz raudāt, ja kaut kas neizdodas vai gluži vienkārši apkārt valdošā cinisma dēļ. Politiķis mēdz apņemties neatkārtot kļūdas un politiķis mēdz rēķināties ar sabiedrību. Lai gan šo uzskaitījumu rakstu no sirds, domājot par sevi un daudziem saviem kolēģiem, skaidri arī zinu, ka daļai politiķu iepriekšminētais ir nezināmas emocijas. Tāpat kā politiskā atbildība. Dažādos laikos tam noteikti ir dažādi piemēri, bet nekļūdīšos, ja teikšu, ka „Jūrmalgeitas” skandālā iesaistītie politiķi uzsāka cinisma politikas maratonu Latvijā. Ieraujot tajā pret paša gribu jebkuru, kam sakars ar politiku kaut tikai caur TV ekrānu.Mēs – politiķi – prasām atbildību, piemēram, no KNAB vadītāja, kura iestādē atklājas nelikumības. Mēs reaģējam asi, kā jau pieklājas, jo mums nepatīk nelikumības un šai jautājumā esam vienoti. Bet – mēs – politiķi arī prasām atbildību no Aināra Šlesera, kura saimniecībā – Satiksmes ministrijā gadiem atklājas nelikumības, nekārtības, nelietderīga līdzekļu šķērdēšana. Tikai otrajā gadījumā ir atšķirība – savas partijas īpašnieku baidās aiztikt pat premjers, kuram vajadzētu rīkoties un, iespējams, viņš to arī gribētu, bet …nevar. Tāpēc rīkojamies kā jau parasti – lietojot dubultmorāli – vienu saucam pie kārtības. Otram ļaujam turpināt cinisma maratonu tālāk.Atceros arī dažus piemērus par politisko atbildību vārda vistiešākajā nozīmē. Ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kad izbēga cietumnieki. Ministrs Dainis Turlais, kad Talsos notika traģēdija. Un ministrs Einars Repše, kad Tautas partijai izpalīdzīgs KNAB izmeklētājs Bode bija uzsācis politiski motivētu procesu pret viņu, kurš beidzās bez rezultātiem. Bet šie ir gadījumi, kurus skaitot, pietiek vienas rokas pirkstu…Lai gan iemeslu demisijām dažādos līmeņos ir pārāk daudz. Kā jau cinisma politikas pārņemtai valstij.Politiskā atbildība. Labprāt dzirdētu un lasītu viedokļus no tiem, kas politiku vēro no malas, jo no turienes labāk redzams, kādai tai vajadzētu būt.
Politiskās atbildības vietā – cinisma maratons
Politiskā atbildība. Vārdi, kurus politiķi mēdz lietot, lai piesegtos, aizbildinātos, atrunātos, norādītu uz citiem…Bet ļoti reti, lai atbildētu sabiedrības priekšā. Politisko atbildību nevar precīzi nodefinēt un nevar ierakstīt kā atbildību Krimināllikumā vai Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Bet politisko atbildību var uzņemties un atbilstoši rīkoties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.