Jau 2002.gadā ir izskanējusi ideja par sākumdeklarācijas ieviešanas nepieciešamību, ko apstiprina jau 2002.gadā izstrādātais likumprojekts „Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”, kuram it kā būtu vajadzējis stāties spēkā jau 2003.gada pirmajā janvārī (skat. http://www.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LP0047_1). Šajā likumprojektā ir tikai 8.panti, kuros ir norādīts, ka pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem vienreiz jādeklarē savi kustamie un nekustamie īpašumi.
Savukārt 2008.gada 10.septembra sēdē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma neatbalstīt likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” virzīšanu izskatīšanai Saeimā 3.lasījumam. Līdz ar to likumprojekta tālākā virzība ir apturēta!
Tātad jau no 2002.gada līdz 2009.gadam, proti, 7.gadu garumā valdība nav varējusi pieņemt likumu, kas noteiktu, ka Latvijas iedzīvotāji deklarētu savus ienākumus un nodokļu maksājumus, īpašumus, kredītus, uzkrājumus, kas pārsniegtu likumā atrunātā minimālo algu skaita apmēru. Ja valstī savlaicīgi, proti, vismaz no 2004.gada būtu stājies spēkā „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, tad personām deklarējot savus īpašumus būtu jāvar pierādīt arī naudas līdzekļu legālā izcelsme. Ar vārdiem legālā izcelsme mēs saprotam nodokļu maksātāja spēju pierādīt, ka par konkrētiem naudas līdzekļiem, kas bijuši tā rīcībā ir nomaksāti nodokļi.
Tā kā mūsu valdība novilcina minētā likuma pieņemšanu, tad valsts budžetā jau vismaz 5 gadus neieplūst miljoniem vai pat miljardiem latu, kurus neiegūstam no neiekasētiem nodokļiem, jo fiziskajām personām nav vajadzības norādīt savu gūto ienākumu legalitāti, proti, ka persona par tiem ir nomaksājusi nodokļus. Tādejādi mūsu esošā valdība tiešā veidā ir veicinājusi ēnu ekonomiku (nodokļu nemaksāšanu, līdz ar to budžeta ienākumu negūšanu). Pat šobrīd krīzes laikos mūsu valdība neuzskata par nepieciešamu valsts budžetu papildināt ar nenomaksātajiem nodokļiem, vienīgi protot “apcirpt” māmiņalgas, skolotāju algas un nu jau arī pensijas.
No otras puses ir „saprotama” arī patreizējās valdības lēmumu pieņemšanas novilcināšana, jo politiskās partijas finansē biznesa vides personas, kurām šobrīd un vēl pāris gadus nebūs izdevīga šāda likuma pieņemšana. Minētais apgalvojums izriet arī no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmā daļas, kas nosaka, ka nodokļu administrācija pēc nodokļu revīzijas (audita) nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu (nodevu) aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu triju gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Tātad minētā tiesību norma nosaka, ka VID veicot nodokļu maksājuma apmēra pārbaudi un konstatējot nodokļu nenomaksu ir tiesīgs pieprasīt, lai negodīgais nodokļu maksātājs samaksā attiecīgo nodokli un soda naudu tikai par iepriekšējiem TRIM gadiem.
Bez tam arī šis likumā noteiktais triju gadu termiņa pamatojums no likumdevēja puses nav pietiekami argumentēts, jo tai pašā laikā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka nodokļu maksātājam pienākums nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus vismaz PIECUS gadus. Līdz ar to, no vienas puses VID ir tiesīgs pieprasīt nodokļu aprēķinu pareizību apliecinošos dokumentus par 5 gadiem, un konstatēt, ka nodokļu maksātājs nav samaksājis pilnībā visus nodokļus 4 un 5 gadus atpakaļ, tomēr nav tiesīgs pieprasīt, lai par tiem tiktu samaksāti nodokļi. Rodas jautājums, vai tiešām mūsu valdībai nav vajadzīgi valsts budžetā nenomaksātie nodokļi miljonu apmērā?
Mūsu patreizējiem valsts politiķiem ne tikai nav vēlmes iekasēt nesamaksātos nodokļus, bet arī neatgūt no nodokļu maksātājiem nepamatoti izmaksātās pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas, kas savulaik uzskatītas par pamatoti atmaksātām, proti, ja ierēdnis kļūdās vai savas ieinteresētības dēļ sniedz atzinumu, ka PVN pārmaksa ir pamatota un tā nepamatoti tiek atmaksāta, un tas tiek konstatēts, tad likumdevējs nav paredzējis kārtību kā valsts varētu atgūt šādas naudas summas. Protams, šeit var oponēt un apgalvot, ka par šādu rīcību ir paredzēta kriminālatbildība. Tomēr, ja jau VID ir pieļāvis šādu kļūdu, tad uzrādīt apsūdzību šādai personai faktiski nav iespējams. Kā lai pierāda nodokļu maksātāja vainu, ja tas paļāvies uz VID kompetenci? Faktiski nekā!
Bez tam ar šī gada aprīli VID ir uzsācis paātrināto PVN pārmaksas atmaksu godprātīgiem nodokļu maksātajiem. Tiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir piešķirts augstas uzticamības statuss, PVN pārmaksa tiks atmaksāta vai novirzīta uz nodokļiem un citiem obligātiem maksājumiem ne ilgāk kā trīs darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Augstas uzticamības statuss tiek piešķirts, balstoties uz rūpīgi izstrādātiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem VID informācijas sistēma automātiski atlasa kritērijiem atbilstošos uzņēmumus. Tādējādi, izmantojot informatīvās sistēmas, no procesa maksimāli tiek izslēgts iespējamais VID darbinieku subjektīvās izvēles un ietekmes faktors.
Tomēr, ja nu VID informatīvā sistēma kļūdās, vai persona savtīgā nolūkā izdzēš vai veic nepamatotus ierakstus VID informatīvajā sistēmā, vai arī nepārbaudot dabā darījuma faktisko esamību, izrādās, ka uzņēmumam tomēr nepamatoti ir ticis piešķirts augstas uzticamības statuss? Līdz ar to nepamatoti atmaksāta PVN pārmaksa! Kā nepieļaut šādas situācijas un kā atgūt šādus naudas līdzekļus valsts budžetam?
Ņemot vērā, ka patreizējos valsts politiķus iepriekš minētais neuztrauc, rodas jautājums: vai tiešām gribam dzīvot tādā politiķu valstī, kur 100 gudrās galvas 7 gadu laikā nevar izdomāt pāris desmit likuma pantus, kas ieviestu sākumdeklarāciju un piespiestu nomaksāt miljoniem latus nodokļos? Vai tiešām gribam dzīvot tāda valstī, kur politiķi prot ar plašu vērienu tērēt, vai arī gluži pretēji ar plašu vērienu “apcirpt” māmiņalgas, skolotāju algas un nu jau arī pensijas, bet neprot un negrib prast iekasēt naudu valsts budžetam, lai nebūtu “jāapcērpj” vismaz sociālā joma.
Evita, VID darbiniece, "Visu Latvijai!" atbalstītāja