Dāvis Stalts
Rīgas domes deputāts
Pilsoniskā Savienība
Neko vairāk kā nožēlu par šo cilvēku nevaru izteikt. Tik tiešām pēdējā runa (Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos), atgādina vāja laicīgā cilvēka negatīvo emociju izvirdumu.
Liekas, vēl pēc viduslaiku ieraduma, kardināla kungs domā, ka baznīca un valsts ir saistītas lietas. Jā, tās ir saistītas, bet tikai kultūrvēsturiskām saitēm, kuras pilnas asiņu, naida, nodevības, ļaunuma un iznīcības. Būšu godīgs – patiesi kristīgas vērtības šodien cenšas slavēt augstu morāli un ētiku, taču tā visa ēnā vēl joprojām plaukst un zeļ pirmā biznesa afēristu organizācija Eiropas vēsturē – baznīca.
Kā nav kauna mūsu brīvajā Latvijā, kurā tiek ievērots Satversmes 99. pants: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts,” nepārtraukti uzbāzties ar kādas vienas konkrētas ticības uzspiešanu citiem. Mīļie Latvijas iedzīvotāji, pilsoņi. Tumsonības laiks – viduslaiki, ir beigušies. Mēs dzīvojam visdažādāko izvēļu un zināšanu laikmetā. Mēs attīstāmies kā domājošas būtnes, nevis vairs kā “avis”, kurām vajadzīgs savs gans. Piekrītu, ka ir cilvēki, kuriem kādu kompleksu vai traumu dēļ ir izteiktas bailes pašiem domāt ar savu galvu, bet tāpēc jau mums visiem nav jāpakļaujas šim absurdam. Pietiek jau, ka Rīgas domē sēž absolūti netolerants un fanātisks kristietis Jānis Šmits, kurš ik pa brīdim klaji agresīvi nāk klajā ar kādiem paziņojumiem, kas vērsti vai nu pret latviešu dievatziņas kopējiem, vai kādiem citiem, kas nedomā tieši kā viņš. Sektas Jaunā Paaudze izdarības 2009. gada Jāņu laikā dedzinot latviešu tautasdziesmu grāmatas bija kronis visam. Labi, ka Pujata kungam pietika saprāta nobīties un distancēties no šīs bīstamās sektas, lai gan tas notika pēc pamatīga publiska skandāla sacelšanas masu medijos.
Kā lai tagad saprotam viņa runu politisko saturu? Klaja nostāšanās kāda konkrēta politiskā spēka pusē (šajā gadījumā PLL), manuprāt, ļoti atgādina viduslaiku valdīšanas principus Eiropā, kad karaļu vara sadarbībā ar baznīcas varu veica mantkārīgu un agresīvi despotisku tautu pārvaldīšanu. Vai šādi Pujata kungs cenšas turpināt savu priekšgājēju iesākto ceļu? Vai par maz zelta katoļu baznīca saraususi iepriekšējos gadu simtos, jebšu arī tagad „Par labu Latviju” sola kaut ko atlicināt arī labvēlīgajam baznīcas ex galvai?
Nezinu kā jūs, bet esmu ļoti noraizējies par šādu reliģisko sistēmu dominēšanu mūsdienu Latvijā, kur vieta būtu saprātīga cilvēka domāšanai. Vēlreiz atgādināšu, ka man nav nekas pret patiesiem kristiešiem, bet cilvēki, kuru runas ir pilnas liekulības un naida, man nesaistās ar Kristus miera un mīlestības domas nesējiem.
Kā baznīca uzdrošinās iedomāties, ka gadu simteņiem svešu kungu un ticību apspiestā tauta vēl tagad pieļaus, ka skolās tiek OBLIGĀTI ieviesta Bībeles stunda? Kas tā tāda ir, lai tiktu OBLIGĀTI ieviesta. Varbūt tad uzreiz tajā mācīsim par visu nešķīsto un nelabo, ko gadu simteņiem baznīca še un cituviet darījusi? Kā vārdā notika krusta kari, kuros iznīcināja simtiem tūkstošu sieviešu, bērnu, vecu ļaužu?Iepriekšējais pāvests jau par tiem atvainojies, vai arī kardinālam nebūtu jāatvainojas Latvijas tautai par ļaunumu, ko baznīca še nodarījusi? Jebšu sāksim izlikties, ka nezinām savu vēsturi?
Pujata kungs varēja runāt par tikumu, mīlestību, gaišumu un piedošanu, kā tas īstenam kristietim pienāktos, nevis sēt naidu un agresiju savos ļaudīs. Kāds tam vispār sakars ar kristietības misiju?
Un tagad vēl Pujata kungs uzdrošinās pārmest Pasaules dziļo filozofiju un garīgo prakšu ienākšanu Latvijā, laikā, kad visa Pasaule atgriežas pie savām saknēm. Cilvēku vienīgā vērtīgā dzīves apziņa būtu kopt ne vien savu fizisko, bet arī garīgo ķermeni. Mums jāpateicas cilvēkiem, kas veido projektus un dod iespēju še rasties kopienām, kas nododas meditācijām un garīgai pilnveidei, nenoliedzot nevienu un neko šai Pasaulē, kura nepieder nevienam vienam, bet mums visiem, kurus māte daba še nesusi. Sauksim savus Dievus kādos vārdos gribam, bet nesēsim naidu un nekļūsim agresīvi. Atcerēsimies, ka katram galvenais uzdevums ir tiekties pēc gaišā un vienot visus labestībā un godīgumā, kas mūsu Latvijai tagad jo īpaši nepieciešams.